Vokālās mākslas vasaras laboratorija „Izdziedi vasaru!” 2019

27.jūlijs. BIJA GRŪTI, BIJA FORŠI

Lai gan likās, ka vakar bija visgarākā un grūtākā diena, tomēr, nē! Tā bija šodiena, jo sākās 9:00 no rīta beidzās divdesmit stundām ap 5:00 no rīta, kad pavadījām ceļā Juritu un Rūdolfu.

Diena sākās kā parasti ar brokastīm un balss iesildīšanu, bet tad ģērbšanās, frizieri un grimētāji. Brīžam pie mūsu sapošanas strādāja pat četri cilvēki: Paula, Olga, Mārīte un arī Kramiņa kungs.

Koncerts baznīcā izdevās un ērģeles vairs nelikās tik traucējošas. Izrāde “Lauvas acenes” izvērsās par notikumu, jo zālē sēdēja komponists Juris Ābols. Līdzīga sajūta tai, kad Dzērbenē uz koncertu ieradās Imants Kalniņš.

Pēdējās pusdienas un pirmais un vienīgais muzikālais mēģinājums Dundagas pilī ar no Rīgas atbraukušo operas orķestri Normunda Vaiča vadībā. Tad atkal ģērbšanās, grimēšanās un frizūru taisīšana. Cilvēki mums apkārt pārtapa līdz nepazīšanai.

Un tad jau ilgi gaidītā mūzikla pirmizrāde! Īsta svētku sajūta! Brīvdaba, publika un orķestris dara savu. Likās, ka gāja labi. Super sajūtas! Un pēc izrādes pēdējais Saeimas aplis Dundagas pils zālē, kurā kā parasti Kramiņa kungs ļoti jauki jokoja. Visiem nogurums tika kā ar roku atņemts un ballēšana varēja turpināties līdz rītam.

Ak, jel! Dienas ritēja un ir pieritējušas. Projekts “Izdziedi vasaru” ir izdevies. IR MŪZIKA ASINĪS, IR PIEREDZE, IR IESPAIDI. Neskatoties uz atšķirīgajiem cilvēkiem, manuprāt, te katrs darīja visu savu spēju līmenī. DEVIŅAS DIENAS PASKRĒJUŠAS NEMANOT, neticami, ka ESMU PIEPILDĪJUSI SAVU SAPNĪTI par nometni, kuru gaidīju ļoti ilgi! PAVADĪTO LAIKU NENOŽĒLOJU. Laiks paskrējis vēja spārniem, BIJA GRŪTI, BIJA FORŠI.

26.jūlijs. JĀIZTUR SPRIEDZE UN STRESS

Ahhh!.. Diena sākās vēlāk kā parasti, jo šorīt mēs Varējām Pagulēt Par Stundu Ilgāk un tas ir ļoti labi. Nevaru noticēt, ka ir jau pēdējā diena. Tika noskriets PĒDĒJAIS KROSS un vingrošanā izstiepti visi muskuļi. Kross bija PANĀKUMIEM BAGĀTS un likās ļoti viegls. TURBO GLIEMEŽU SKRĒJIENIEM IR PIENĀCIS GALS. Milzīgs paldies Paulai par dažādajām un superīgajām rīta rosmēm! Tu esi LABĀKĀ!

Juhū! VISGRŪTĀKĀ DIENA no visām. Viss ritēja NEIZMĒRĀMOS ĀTRUMOS un diena ar ģenerālmēģinājumiem un caurlaidēm pagāja ļoti ātri. Man patika. Bija sajūta, ka esmu kāzu– bēru muzikants. VIENS LĪĶIS VĒL NAV APRAKTS, JAU JĀSKRIEN RAKT NĀKAMAIS. Bija caurlaides absolūti visam, visam. Jāpaspēj no vienas vietas uz otru, bet pie tā jau pierasts. Īstenībā man nenāk ne prātā sūdzēties par lielu slodzi, jo man tas šķiet pats par sevi saprotams. Tas ir pilnīgi normāli, ka beidzamajās dienās JĀIZTUR SPRIEDZE UN STRESS. Pie tam mēģinājumos ļoti ātri jādomā un tāpēc ir nogurdinoši.

Vispirms, līdz pusdienām bija “Mūzikas skaņu” caurlaide uz estrādes. Bija silta diena un bija ļoti forši. Brīvdaba dara savu. Grūti bija izturēt karsto laiku. Līdz es mēģinājuma laikā nosalu. Biju satraukts arī par “Lauvas aceņu” ģenerālmēģinājumu, bet pedagogu reakcija bija negaidīti labvēlīga. Tas pagāja negaidīti ātri. Vakarā, pēc vakariņām, bija grūti savākties “Mūzikas skaņu” ģenerālmēģinājumam. Mani priecē tas, ka tas bija ar tērpiem, jo tas palīdz apgūt reālo situāciju izrādei un saprast ko vēl vajadzētu uzlabot. Tas bija saspringts un ārkārtīgi nogurdinošs, taču produktīvs un uz mērķi vedošs. Es IERAUDZĪJU LIELU DEGSMI sevī un skatuves kolēģos. Esmu satraukta par pirmizrādi – gan par aktiermeistarību, gan par vokālu. Gribu visu izdarīt pēc iespējas labāk. ĻOTI GAIDU PIRMIZRĀDI!

Ļoti gara, piepildīta, nogurdinoša un grūta diena, bet mēs izturējām. Viss beidzās tikai ap 24:00, kamēr atnācām, pārģērbāmies, bija jau 00:30. Bet neskatoties uz to, viss bija labi. Prieks par jaukajiem nometnes dalībniekiem ar kuriem kopā varēju izdzīvot šo sapnīti par atsākšanu dziedāt. DZIEDĀŠANAS MAN ĻOTI PIETRŪKA. Prieks, ka darbs tiks paveikts. Izrādēm jābūt kolosālām. Neticami, ka jau rīt viss beigsies! Ir patīkams satraukums pirms noslēdzošās dienas. Ļoti vēlos noķert to brīnumaino sajūtu… Tāpēc jāpaspēj izgulēties!

 

 

25.jūlijs. MAKSIMĀLA KONCENTRĀCIJA

Rīts iesākās ar ideālu vingrošanu. Paula to novadīja perfekti un man ļoti patika. TIKA APMĪĻOTS ARĪ DUNDAGAS DIŽOZOLS. Jau jūtu kā pietrūks rīta rosmes visiem kopā, kad būšu mājās. Brokastīs bija ļoti garšīgi salāti, bet pusdienās aknas. Fuij, vienkārši negaršīgas pusdienas. ES NEĒDU AKNAS. Vakariņas bija ļoti garšīgas, bet gribas ēst.

“Mūzikas skaņu” MĒĢINĀJUMS NEGĀJA TIK GLUDI, kā plānots. Pirms caurlaides biju ļoti satraukts par to, kā pareizi nospēlēt savu lomu, lai neizsauktu pedagogu dusmas. Sapratu, ka JĀTRENĒ ĀTRA REAKCIJA. Prieks, ka mēģinājums bija bez kliegšanas un redzams, ka kopējā izrādes aina veidojas arvien veiksmīgāka un skaistāka. Nospēlēju slikti, bet tiku cauri sveikā bez lieliem dusmu izvirdumiem. NOGURUMS DARA SAVU, pēkšņi – blackouts. Pa dienu atkal stundu pagulēju. Ceru, ka viss rīt ies kā pa diedziņu. Rezultātā ieguvu lielāku skaidrību par to, kā loma spēlējama. Beidzot loma šķiet pilnīgāka un organiskāka. Tā ir kā daļa no manis. Ceru, ka spēšu visu izdarīt pēc iespējas labāk. Mani ļoti iepriecināja skats, kur Marija atgriežas pie bērniem. Viņu emocijas ir tik aizkustinošas.

Par “Lauvas acenēm” beidzot smaids. Ieguvu arī lielāku drošības sajūtu. Man ļoti patīk mana loma. Spēlēt instrumentu un būt ķertam kāzu–bēru muzikantam ir riktīgi jautri. Man patīk, ka piedalos “Lauvas acenēs”.

Man patika lielie mēģinājumi un tas nekas, ka es mazliet baidījos dziedāt, jo tad, ja es slikti nodziedu, noņemtu ne tikai mūsu dziesmu. Atklāju, ka LABĀK SEVI DZIRDU, JA DZIEDU AR AIZVĒRTĀM ACĪM, varu dziedāt klusāk nepārpūlot balsi. Tā arī labāk sajūtu pareizu pozīciju augšējās notīs. Bet pārpūlēšanas problēma tāpat paliek, īpaši pašā vakarā. Ļoti jauki, ka bija interesanta meistarklase pie Vairas. Man tā ļoti patika. IERADĀS NORMUNDS VAICIS un vakarā kopā ar viņu gājām cauri mūziklā “Mūzikas skaņas” muzikālajiem numuriem.

Pirmspēdējā diena pagāja smagi un grūti. Diena bija diezgan saspringta, šausmīgi gara un nogurdinoša, bet pagāja ļoti ātri un jautri. Bija diezgan noslogots grafiks un pārlikās laiki, kas bišķi saputroja galvu. Taču kopumā, manuprāt, tika nostrādāta veiksmīgi. Notika vairāki kopmēģinājumi – lugu caurlaides. Interesanti dzīvot ar domu, ka pēc vienas dienas jau atbildīgie koncerti. Divas dienas līdz izrādei!!! MAKSIMĀLA KONCENTRĀCIJA un viss notiks. Visu dienu bija mēģinājumi un pat nesanāca paēst vakariņas. Bet pēc šodienas saprotu, ka izrādes būs pūļu vērtas. Vakarā Līga man sapina bizītes, bija forši.

Nometne tuvojās beigām, mazliet dīvaina sajūta. Sāk gribēties mājās. Tas brīdis tūlīt būs klāt, forša apziņa, ka darījām, ko spējām un ļoti, ļoti centāmies. Nometnē pavadītas laiks būs iespiedies atmiņā uz ilgu laiku. Ko lai saka – drīz mūsu pūlēm būs arī augļi un to redzēs skatītāji, cerams izdosies. Nometne ir radījusi manī ko jaunu – apziņu, ka varu visu un ne no kā nav jābaidās. Es noteikti ILGOŠOS PĒC VISIEM NOMETNES DALĪBNIEKIEM. Jau tagad izjūtu skumju noti, ka BŪS JĀŠĶIRAS.

24.jūlijs. SĀPES IR VĀJUMS, KAS PAMET ĶERMENI

Pamodos… un ATKAL RUTĪNA: kross, rīta vingrošana, brokastis, balss iesildīšana. Rīta skrējiens bija mazāk intensīvs nekā gribējās, jo SKRĒJU AIZMUGURĒ KĀ “GLIEMEŽU DZINĒJS”. Patika kopīgā balss iesildīšanas nodarbība no rīta. Bija garšīgas pusdienas. Ēdiens sāk palikt negaršīgāks. Sāk gribēties uz mājām. Man šķita ļoti jauki, ka Edgars, Andris un Oskars visiem pusdienās izdalīja porcijas.

Tad līdz pusdienām “Mūzika skaņu” caurlaide, kas negāja īpaši spīdoši, jo VISS BIJA HAOSĀ. Kramiņš saka vienu, bet Bauma citu un ir grūti saprast, kuru klausīt, ko darīt. Šķiet, ka galveno lomu tēlotāji, ja tiem ir liels apjoms, jāatbrīvo no citiem koncertiem un izrādēm sagatavošanās kvalitātes vārdā. 14.aina šobrīd šķiet vissarežģītākā, jo tā ir tik emocionāla un nospriegota. Esmu ļoti priecīga, ka beidzot izdevās attēlot Lizu un Rolfu.

Neesmu īsti pārliecināts, ka uz visiem labi STRĀDĀ “PRESĒŠANA”, īpaši uz pieaugušajiem. Daži varbūt izspiež no sevis kaut ko vairāk, bet lielākajai kvalitāte pasliktinās, vārdi aizmirstas. Te visi, īpaši pieaugušie, atbraukuši pēc savas gribas un pašmotivēti. Ja kāds kaut ko neizdara, tad nemāk. Mēs visi gribam izdarīt labāko, tomēr esam amatieri. C GRUPA TOMĒR PALIEK C GRUPA.

Prieks, ka bija laiciņš solo nodarbībai un nelielai konsultācijai pie E.Kramiņa, kas bija ļoti noderīga, lai saprastu pāris lietas, par kurām daudz domāju iepriekš.

Ļoti PATIKA MEISTARKLASE PIE VAIRAS KAMARAS, jo tās laikā varēja darboties pavisam brīvi un bez ierobežojumiem. SUPERĪGA UN ATBRĪVOJOŠA nodarbība! Tā bija INTERESANTA UN SIRSNĪGA. Ļoti pozitīvi uzlādēja mūs visus! Tik SEN NEBIJU JUTUSIES BRĪVA! Improvizētā eirovīzijā, artikulētā runa, mainīgās tēlu pozīcijas un stāsta stāstīšana, šļupstot, nekustinot žokli un izstiepjot lūpas, bija jaunas metodes, lai pozitīvi iedvesmotos. Viņas uzdevumi nebija nekas nedzirdēts, bet trenēja uzmanību un reakciju. Bija patiešām jauks atslābuma brīdis, kas deva enerģiju deju mēģinājumam un “Lauvas aceņu” caurlaidei. Laikam tieši tas, kas vajadzīgs šajā saspringtajā grafikā. Meistarklasē nebija diez ko interesanti, bet paciest varēja.

Pie mums atpakaļ parādījās J.Karpovičs un S.Volšteine. BIJA PIRMĀ CAURLAIDE “Lauvas acenēm” – ir daudz lietu, kas ir labas un daudz lietu pie kā jāpiestrādā. Patika. Man īsti NEPATĪK TIRGUS AINA, taču gāja ļoti, ļoti labi. Veiksmīga caurlaide! Aizvien vairāk interesē, kāds būs beigu iznākums abām lugām.

Prieks, ka mūsu nometnes dalībnieku vidū šajā dienā ir tik daudz jubilāru. Diena bija īpaša, jo VĀRDA DIENU SVINĒJA 4 CILVĒKI – Krista, Kristīne, Kristians un Kristiāna. Par godu tam, ka mums bija daudz gaviļnieku, UZVILKU KLEITU… Bija ļoti jauki to pavadīt ar citiem nometnes dalībniekiem. Viņi visi no rīta kopīgi mani apsveica, bet vakarā MAMMA SARŪPĒJA KŪKAS, zālē ienāca brālis un tuvākie draugi baltos kreklos ar ziediem. Paldies visiem par šo īpašo dienu!

Ekskursija pa Dundagas pili īsti nepatika, jo es gandrīz visu zināju. Gide nebija ieinteresēta. Viņai neinteresēja nekas, jo viņa gandrīz pēc katra teikuma teica, ka tas viņu neinteresē. Lai gan esmu vietējā, uzzināju arī kaut ko jaunu. ZAĻĀS JUMPRAVAS STĀSTS likās aizraujošs. Vakarā visi bija noguruši, bet naktī mums gāja interesanti. Istabiņā apspriedām teoriju par Zaļo Jumpravu un pēkšņi atskanēja spēcīgs troksnis no loga, it kā kāds pa to mestu ar akmeni. Taču tas nebija akmens. Pededzes istabā sāka “spokoties” un dzirdējām, kā Līga kliedza. Skrējām uz viņu istabiņu.

Diena kopumā aizpildīta, bija ļoti grūta, bet pagāja ļoti ātri. Dienas citāts “SĀPES IR VĀJUMS, KAS PAMET ĶERMENI”. Pa dienu apmēram stundu pagulēju. Pa vidu ir arī kāda brīva stunda, kurā vēl un vēl apgūt materiālu. Cenšos iemācīties deju un dziesmu. Kopā visai grūti, vārdi ķeras, kad domāju par soļiem un otrādi. Šobrīd ir divējādas sajūtas par sestdienu – no vienas puses gribās, lai ātrāk pienāk izrādes, bet no otras – lai vairāk paliek laika gatavoties un mēģināt. Mazliet ŽĒL, KA NOMETNE JAU TUVOJAS BEIGĀM, zinu, ka skumšu pēc tās līdz nākamajam gadam.

23.jūlijs. DAUDZ SMEJAMIES UN LABI PAVADĀM LAIKU

No rīta bija ļoti GRŪTI PAMOSTIES. Kross bija uzlādējošs. Rīta rosme – forša. Šorīt saņēmu arī pirmo sveicienu vārda dienā, lai arī tā ir tikai rīt. Brokastis un pusdienas bija jaukas un garšīgas, bet no vakariņām nebiju līdz galam paēdis. Šodien nebija garšīgas pusdienas, jo sautējums likās nedaudz šķidrs, taču garšīgs. Vakariņas man īsti negaršoja, jo es NEĒDU NEKĀDA VEIDA PIENA ZUPU.

Viss rīts tika pavadīts pie Birutas, noslīpējot mizanscēnas un meklējot attieksmes dažādos cēlienos. Radās skaidrība par lielāko daļu ainu “Mūzikas skaņās”. Man patīk tādas nodarbības, jo, pat ja ainā nepiedalies, var ļoti daudz ko iemācīties. Man patika “Lauvas acenes” mēģinājums, lai gan skaidra ir tikai kopdziesma un daži uznācieni.

Patika nodarbības pie skolotājas Aijas. Priecājos, ka GREGORISKIE KORAĻĻI SANĀK ARVIEN TĪRĀK un precīzāk. Taču ansamblī ir ļoti grūti dziedāt tīri, jo kāds visu laiku kaut ko jauc un nevar noturēt toni. Tad bija koris, kurš man likās ĪSĀKAIS MĒĢINĀJUMS NOMETNĒ. Labākais, kas notika korī – nepazīstams, piedzēries VĪRIETIS CAUR LOGU IEMETA ZĀLĒ SAVU TELEFONU un gandrīz trāpīja Kramiņa kungam…

Esmu gandrīz iemācījies vārdus solo dziesmai, jāsāk likt kopā ar deju soļiem. “Lauvas acenes” duets šodien skanēja daudz labāk, kā vakar. Man ļoti patīk, ka trio dziesma ar katru dienu paliek labāka, ir stimuls censties. Ceru, ka mūziklā parādīšu visu labāko no sevis, ko šobrīd spēju. Palikušas trīs dienas. JĀSĀK JAU “KALT” VISU GALVĀ, lai koncertā viss nenoietu grīstē.

Dienas grafiks bija plaši aizpildīts, kas man patika, jo smadzenes visu laiku strādāja NEIEGŪSTOT LAIKU “MELNĀ CAURUMA” BRĪDIM. Darbs nerit kā vēlētos, bet nolaist galvu vai satraukties nav pamatojuma! Man patika tērpu mērīšana un vakara dziesma. Jau ap pulksten deviņiem sāka nākt miegs.

Šodien bija daudz laika patstāvīgajam darbam. Brīžiem uzmācās neliela vientulības sajūta. SIRREĀLA SAJŪTA, ka pirmizrāde ir tik tuvu. Kājas gurst, ja 4 stundas jāpavada skrituļslidās. Ceru, ka viss izdosies, jo redzu, ka cilvēki tiešām strādā gan pie horeogrāfijas, ansambļiem un aktiermākslas. Diena gara un nogurdinoša, jo IZLIKĀM VISU. Bet kā jau ierasts tā bija jaunām emocijām un atmiņām piepildīta. Vakarā aizgāju paspēlēt klavieres. Kramiņa kungs pavēra durvis un teica, ka es spēlēju ļoti labi. Sajūta, ka ar istabas biedrenēm esam ļoti sadraudzējušās un kopā DAUDZ SMEJAMIES UN LABI PAVADĀM LAIKU. Vakarā parunājām ar meitenēm un gājām gulēt.

22.jūlijs. PIE LIETAS ĶĒRĀS PATS KRAMIŅŠ

DIENA SĀKĀS STRAUJI. Mani ļoti dienai iekustina Paulas vadītā rīta rosme. Prieks par to, ka katru rītu noskriet krosu paliek arvien vieglāk. Es noskrēju visu krosu. Kross un vingrošana kļūst par ierastu rīta rutīnu. Kājas pēc krosa nesāpēja. Bet man vēl joprojām sāp plecs un nezinu kā paskriešu rīt. Vingrojām mazāk, jo Edgars mums parādīja, kā uz estrādes viss notiks.

Šodien BIJA BURVĪGS LIETUS, gāza kā no spaiņiem. Žēl, ka lietus nebija no rīta. Ēdienreizes nebija garšīgas. Patīkami, ka nevienā brīdī nejutos izbadējies. Kamēr gājām uz brokastīm, ļoti jauki parunāju ar Kramiņu un UZZINĀJU DAŽAS LIETAS PAR SAVU TĒTI.

Vakar balsij ļoti palīdzēja Kramiņa kunga uzdotie vingrinājumi “non legato”. Pateicīga sajūta ir izjust diafragmu un to, kā notiek ieelpas un izelpas mijiedarbība. Šodien balss iesildīšanas nodarbībā iemācījos, ko jaunu par savu balsi un to kā uzlabot savas dziedāšanas prasmes. Esmu ievērojusi, ka man personīgi ir daudz brīvā laika, saprotams, ka tas būtu jāizmanto vārdu iegaumēšanai utt., bet man GRIBĒTOS KĀDU SOLO STUNDU pie Aijas vai Edgara, lai iemācītos dziedāt kā zemās, tā augstās skaņas, netraumējot kaklu, jo tas ir sācis nedaudz sāpēt. GRIBĒTOS VAIRĀK DZIEDĀT.

Šī bija ļoti grūta un EMOCIONĀLI PIESĀTINĀTA DIENA. Visu dienu bija jābūt ļoti attapīgam un uzmanīgam, jo neviens jau nevēlas izdarīt kaut ko nepareizi – maksimālā fokusā un uzmanības koncentrācijā. Taču ir pavisam skaidrs, ka šodienas darbs bija ļoti nepieciešams, lai varētu veiksmīgi tālāk strādāt. BEIDZOT PARĀDĪJUSIES SKAIDRĪBA par mūzikla domu un stāstu, jo PIE LIETAS ĶĒRĀS PATS KRAMIŅŠ. Ļoti svētīgs mēģinājums, kurš palīdzēja visu saprast. Tagad daudz skaidrāk kļuva saprotami uznācieni, arī attieksmes. Sāku labāk izprast lomu, lielākoties pateicoties tieši mizanscēnām! Bija patīkami redzēt, kā lietas palēnām virzās uz priekšu. Dienas garumā izgājām cauri visām ainām un skatuves mēģinājums dienas garumā bija ļoti noderīgs un izkristalizēja to, kas mums jādara, lai izrāde “Mūzikas skaņas” izdotos. UZLIKĀM GALVENĀS MIZANSCĒNAS. Izskatās, ka būs emocionāli fināla skati. Ar katru dienu fon Trapa bērni kļūst par maniem mazajiem brāļiem, māsām un arvien tuvāki. Izklausās nedaudz salkani, bet tomēr tā ir. ANDRIM HRONISKI TRŪKST LAIKA pašam individuāli pastrādāt, bet OSKARS IZRĀDĪJĀS BEZ VAINAS VAINĪGAIS, jo ar Birutu bijām izdomājuši citādu sēdēšanu pie galda, lai viņš labāk varētu izspēlēt epizodi.

Beidzot mums ANSAMBĻA UN KORA DZIESMAS SĀK PĒC KAUT KĀ IZKLAUSĪTIES, par to man ir liels. Dziedā visiem kopā ir tik maģiski un skaisti. Jāmēģina tikai atrast laiks, lai mācītos dziesmas vārdus.

Ļoti patika deju stunda pie Paulas, kurā uzlikām deju soļus mūķeņu iznācienam. Uzlikām deju māsu Šveigeru duetam un saņēmām arī pirmo atsauksmi, ka “Vika patiesi izskatās klēmēta”, bet Līga kā jau Līga – savā ādā! Man ļoti nepatika šodienas dejošana, kad mācījāmies lendleru, jo puiši pat parastu valsi nemācēja nodejot.

CIK LABI RIPOT BRĪVGAITĀ,                                                                                                

DZIEDĀT, DEJOT, IZKLAIDĒT!

Šovakar atkal aizrāva “Mūzikas skaņu” stāsts, kad skatījāmies video par to, kā tapa šī filma. Man patika skatīties filmas “The Sound of Music” aizkadrus. Bija savādi redzēt filmas aktierus pēc tik ilga laika – 45 gadiem kopš filmas uzņemšanas. AKTIERUS NEVARĒJU ATPAZĪT, jo viņi bija ļoti, ļoti mainījušies.

Laiks iet uz priekšu nenormālā ātrumā, tāpēc nav laika atslāpt. Daudz vēl priekšā, jāspēj koncentrēties. LAIKS NESTĀV UZ VIETAS, mēs arī nē. Ir jāstrādā! Uz priekšu! DARBS, DARBS, DARBS!

Kopumā gara, diezgan smaga, bet produktīva diena. NOGURUMS! Bet kopumā viss ir kārtībā! Arvien labāk izguļos pa nakti. Taču nedaudz trūkst miega, jo mājās gāju gulēt 21.00. Tagad ir 00.07 un es dodos gulēt.

21.jūlijs. SĀK SKANĒT UN VEIDOTIES

Šodien viss bija ļoti labi, RĪTS DIEZGAN MIEGAINS un par brīnumu balss iesildīšanas laikā NEBIJA STREĻŅIKOVAS. Tā vietā plaša iedziedāšanās, atkal JAUNI IESPAIDI, JAUNAS ZINĀŠANAS.

No rīta krosiņš bija panesamāks. Krosa dēļ KĀJAS SĀP VĒL VAIRĀK. Kross sāk palikt pēc sajūtām vieglāks, bet plecs tik un tā vēl sāpēja. Rīta rosmei nebija spēka. Taču es beidzot sāku normāli staigāt un likās, ka nu ir labi, bet vakarā…

Brokastis bija ļoti garšīgas. Pusdienas un vakariņas arī, īpaši desmaizītes. Parādījās iespējas saņemt papildporcijas, līdz ar to bada problēma ir mazinājusies.

Šodien sākās skatuves mēģinājumi “Mūzikas skaņām” pie Birutas Baumas. Man patika un bija ļoti interesanti iejusties savā tēlā un lomā, arī mijiedarbībā ar citiem varoņiem. Ļoti patika nodarbības ar Mariju un Georgu (Baibu un Andri). Taču, godīgi sakot, pagaidām VISS IZSKATĀS PABRIESMĪGI. Daudziem viss ir par “gatavu”. AKTIERIEM TAČU IR JĀDOMĀ! Cerēsim, ka pietiks laika visus iemācīt “dzemdēt uz vietas”. Piezogas uztraukums par to, ka līdz izrādēm palikušas tikai piecas darba dienas! Sāk rasties lielāks un redzamāks progress “Lauvas acenes” mēģinājumos un dziesmu vārdu mācīšanā no galvas. Arī vakara dziesmas vārdus esmu iemācījusies. Cenšos visu izdarīt pēc vislabākās gribas – ticu, ka tas nesīs augļus.

Veronikas atbraukšana bija lielisks motivētājs strādāt: TIKA SAPRASTI DZIESMU TEMPI un iztīrīti daudzi ansambļu numuri. Kopdziesmu mēģinājums patika. Prieks, ka ar ansambļa dziesmām “Mūzikas skaņām’’ iet arvien labāk. Stundas pie Veronikas man patika labāk, nekā pie Daces. Koncertmeistare talantīga, darbojās profesionāli un saliek visu pa plauktiņiem. Man ļoti patīk dziedāt mūķeņu ansamblī, jo visas esam saliedētas un gatavas izpalīdzēt. Taču viens cilvēks, pasakot vienu teikumu, atņēma man vēlmi vispār dziedāt šajā nometnē. Par kopdziesmām runājot, es ļoti priecājos, ka beidzot, pateicoties Edgaram Kramiņam un Aijai Smiltēnai, KAUT KAS SĀK SKANĒT UN VEIDOTIES. Ceru, ka rīt vai parīt būs kāds laiciņš manas dziesmas izmēģināšanai.

Nākot no vakariņām piedzīvojām vairākus laika apstākļu posmus – nelīst, pilina, smidzina un gāž – BIJA JAUTRI. Bet pašu vakaru noslēdzām ar filmu “THE SOUND OF MUSIC”, kas tiešām bija FENOMENS un uzjundīja sen NEBIJUŠAS EMOCIJAS un romantiskas sajūtas. Ļoti patika. Es nebiju šo filmu redzējusi, tāpēc man bija ļoti interesanti skatīties, vienīgais mīnuss bija tas, ka bija ļoti grūti nosēdēt uz tām neērtajām taburetēm. Filma bija gara, bet skaista un noteikti paliks manā atmiņā uz ilgu laiku. Filma tiešām fantastiska UN LABPRĀT SKATĪTOS VĒLREIZ. Visās ainās, kurās es piedalos, pievērsu uzmanību un klausījos, kā dziesmas skan kopumā. Tiešām guvu vajadzīgo sajūtu mūziklam.

Diena bija saulaina, silta un ļoti gara diena, kas pagāja ļoti ātri. Taču pats par sevi saprotams, ka ar katru dienu būs arvien vairāk ko darīt. Vakara duša atkal ļoti strauji mainīja temperatūru!!! Labprāt nopeldētos, bet esmu skeptisks par pilij apkārt esošo dīķu piemērotību peldēm. Pamazām sanāk vairāk atvērties un socializēties ar citiem nometnes dalībniekiem. Ļoti patīk, ka nometnieki viens otram palīdz un atbalsta.

Šodien pie mums bija ciemiņš! Zaļš, ĻOTI LIELS SIENĀZĪTIS! Sirdī pamazām sāk iezagties smeldze par to, ka nometne samērā drīz beigsies. Bet tagad gan… ar labu nakti, SALDUS SAPŅUS!

20.jūlijs. SĀC VISU, KO VAR UZSĀKT!

KROSS BIJA FANTASTISKS. Skrienot atkal ļoti sāpēja plecs, bet vingrojot viss bija kārtībā. Šorīt bija tik viegli un forši skriet, bet uz beigām, protams, piekusu. Pēc krosā SĀPĒJA VISI MUSKUĻI un bija ļoti liels nogurums. Cerība, ka rīt būs nedaudz labāk, vēl nav dzisusi.

Brokastīs bija ļoti GARŠĪGA PUTRA. Pēc brokastīm bija mazliet skumīgi, bet ar laiku diena palika košāka. Starp pusdienām un vakariņām gribējās ēst. Pusdienās bija ļoti, ļoti GARŠĪGS SALDAIS. Vajag palūgt pavārēm, lai sagatavo saldo ēdienu papildporcijas. Bija jauki, ka vakariņās dabūju papildporciju.

Šajā dienā man visvairāk patika elpošanas vingrinājumi – uzreiz varēja just, ka BALSS IR STINGRĀKA UN SKANĪGĀKA. Uzlabojās arī izruna. Jāsteidz gatavot solo dziesmas, bet nedrīkst pazaudēt disciplīnu un mieru. Gribētos vairāk dziedāt, bet esmu skeptisks par to, vai man maz tiks piešķirta kāda solo dziedāšanas nodarbība, jo izrādēs dziedu tikai kopdziesmās. Ļoti nepatika dziedāšana pie skolotājas Daces Šmites, jo nejūtu nekādu progresu dziesmām, ko viņa māca.

Man patika kopā ar visiem dalībniekiem izlasīt cauri “Mūzikas skaņas”. Bija interesanti un gāja ļoti labi. Centos iejusties tēlā, koncentrēties uz notiekošo un nepievērst uzmanību blakussēdošajam. GUVU JAUNAS ZINĀŠANAS sava skatuviskā tēla veidošanā. Patika ainas, ko veidojām pie Birutas Baumas, jo radās laba ainas izpratne. Arī “Lauvas acenes” kā vienmēr patika! Bija prieks, ka vismaz vokāli beidzot sanāca attēlot savu tēlu, bet vēl daudz JĀSTRĀDĀ PIE ATTIECĪBU DINAMIKAS. Jūtu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Viss sāk ieiet ritmā. Darbs uz priekšu iet lēnām, bet iet un tas ir galvenais. Šobrīd ir sajūta, ka GRIBAS DARĪT, DARĪT, DARĪT – esmu iedvesmota! Ir patīkami komunicēt ar nometnes biedriem. Arī nometnes kopējā atmosfēra ir ļoti pozitīva. Pat nezinu, ko teikt – man ļoti patīk atrasties cilvēku kompānijā, kurā varu darīt to, ko mīlu – dziedāt un radoši izpausties.

Man patika, ka man bija daudz brīva laika. Pēc pusdienām man bija trīs stundas brīva laika, bet es to izmantoju lietderīgi, lai izlasītu lugas tekstu vairākas reizes un izdziedātu dziesmām grūtākās vietas. Ir ļoti jauki, ka sanāca nedaudz brīvā laika, lai pamācītos dziesmu vārdus un pagulētu 30 minūtes.

DARBU PILNA DIENA, jo visu laiku varēja ieslīgt darbos, atslēdzot domas, kuras uz tiem neattiecas. Viss pagāja diezgan labi un mierīgi. Pa dienu mums bija visādas nodarbības. Pēc vakariņām bija divas tērpu skates, kas norisinājās mierīgi. Man tās patika.

Vakars noslēdzās ar ļoti interesantu un pamācošu Edgara Kramiņa meistarklasi skatuves kultūrā. Patika tas, ka vērtējām cits cita kleitas un bija noderīgi padomi vizuālā noformējuma uzlabošanai uzstājoties, īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, gadalaiks, norises vieta, skaņdarba raksturs. BIJA INTERESANTI paklausīties vērtējumu un iedziļināties tajā. Cik patiesībā svarīga ir katra detaļa! Par brīnumu, KRAMIŅA KUNGAM PATIKA MANA KLEITA un viņš vispār nepiesējās.

Diena paskrēja nemanot, varbūt tādēļ, ka tik ļoti piepildīta ar smiekliem un jautrību. Dienas prieks – Dundadznieks Oskars ar daudzām dzīves patiesībām un sulīgiem citātiem. Atmiņā palikuši ezermalas dzejnieka un logu licēja vārdi: “SĀC VISU, KO VAR UZSĀKT!”

Šī diena pagāja ātrāk nekā vakardiena. Kā katru vakaru man patīk arī saimes aplis. Gulēt aizgāju salīdzinoši agri. Aizvien bija tāda nemājīga sajūta. Diena beidzās ap 23:00. Tagad ir 00:13. Ar labu nakti! Un par brīnumu mana kāja ir ļoti progresējusi.

KATRU DIENU IZDZĪVOT,

SAGLABĀJOT KALNU MIERU.

TĀPĒC NERAUGOS UZ LEJU,

NEPAVĒRŠOS ATPAKAĻ.

19.jūlijs. SOLI TUVĀK ĪSTAJAI DZĪVEI

No rīta bija ĻOOOTI GRŪTI pamosties. Noskrējām pirmo rīta krosu. Tas nebija viegls, bet pozitīvi uzlādējošs. Sniedz možumu un tonusu visai dienai. BIJU LEPNA par sevi, ka tik daudz varēju noskriet. Skrējiens ir bišķi par garu un es nevaru noskriet to bez apstāšanās. Arī rīta vingrošana bija diezgan grūta, bet es centos. Pēc tam gājām uz brokastīm. Garšoja tēja un RASOLS BIJA NORMĀLS. Patika skriešana un ēšana. Viss iesākās mierīgi. Kramiņa kungs mani veda uz poliklīniku.

Dienas iesākās ļoti skaisti – MĪĻI NOSVINĒJĀM Herberta astoņpadsmit. Bija dīvaini to piedzīvot, jo zinu viņu jau no pirmā nometnes gada. Tas bija ļoti emocionāli, tāpēc es NORAUDĀJU burtiski no brīža, kad viņa tētis sāka runāt, līdz brīdim, kad mēs varējām sākt cienāties. PRIEKS PAR APSVEIKUMIEM, bet jūtu, ka var atslābināties par daudz. Jāspēj nopietni strādāt un tad arī nopietni atpūsties (mērķtiecīgi, nevis tikai laba laika pavadīšanai).

Diena turpinājās brīnišķīgi. Tālāk viss kā parasti ritēja savu gaitu. Bija daudz laika patstāvīgajam darbam. Pa starpbrīžiem mācījos un domāju par uzdevumiem. Pēc pusdienām man bija divas stundas brīvā laika, kuru veltīju šīs dienasgrāmatas sarakstīšanai un dziesmu izskatīšanai un izdziedāšanai. Solo dziedāšanas nodarbību gan nebija, lai gan gribējās.

Ļoti daudz darāmā, bet visvairāk prieku sagādāja nošu teksta iegūšana un arī padziedāšana pie Edgara Kramiņa. Darba process ir sācies un parāda tās vietas, kur jāpiestrādā. Izskatās, ka “Mūzikas skaņas’’ tiešām ir liela un sarežģīta mašinērija ar daudz zobratiem un zobratiņiem, kam jāgriežas saskaņā un saskaņoti. BŪS JĀMĀCĀS JODELĒT. Gaida jauni izaicinājumi!

Man ļoti patika nodarbība gan pie Birutas Baumas, gan pie Aijas Smiltēnas, tās paskrēja nemanot. Pie Birutas patika lugas analīze, jo ir forši, ka var mēģināt “ielīst zem tēla ādas”. Līdz rītdienai JĀIZDOMĀ LOMAS RAKSTUROJUMS un jāizstāsta, kāds kurš no tēliem bijis īstajā dzīvē. Tāpēc man patika, ka man bija brīvais laiks, lai varētu padomāt par savu tēlu. Viens no mērķiem – apvienot visu, ko esmu uzzinājusi par savu tēlu ar aktiemeistarību. Vēl pirms gulēt iešanas APDOMĀJU SAVA TĒLA EKSISTENCI.

Bet “Lauvas acenēs” gāja ļoti jautri. Mēģinājām uz skatuves. Man ļoti patika dziesmas, kuras mums ir jādzied “Mūzikas skaņās”. Patīk ansambļa mēģinājumi! Izbaudīju laiku kopā ar citām mūķenēm, dziedot dziesmu “Maria” un reliģiska rakstura acapella dziesmas. Kopkorī mēs vienkārši izdziedājām divas dziesmas pa pusotru stundu. ES NEVARĒJU NOSĒDĒT. Mīļākā šodienas daļa bija deju nodarbība pie Paulas. Noteikti tika pārbaudīta mana fiziskā sagatavotība un līdz ar to tika saprasta rīta krosa nozīme.

Pēc vakariņām mums BIJA TĒRPU SKATE un teksta lasīšana, bet notika tikai skate, jo viss ievilkās un daudzi nebija gatavi savām lomām. Kā jau E.Kramiņš teica: “Diena iesākās ļoti, bet pabeidzās ne tik labi.” Kopumā tērpu skate bija ļoti nogurdinoša, bet interesanta, jo tērpi ļoti skaisti. Dundagā ir smuki, brīvi puiši. Pēc vakariņām atkal GRIBĒJĀS ĒST, bet par laimi dienas izskaņā tikām cienāti ar kliņģeriem un pīrādziņiem.

Liela diena. Personīgi – SPĒRU SOLI TUVĀK ĪSTAJAI DZĪVEI. Jauns būdams domāju, ka pieaugušajiem viss ir izdomāts un izplānots, ka tā ir stabila, vienkārša dzīvošana. Tad jau redzēs. Viss, ko vairs zinu, ka TIKAI AR DARBU UN SEVIS ATDOŠANU KAUT KO JĒDZĪGU DZĪVĒ VAR PANĀKT.

Diena paskrēja nemanot, jo bija tik daudz iespaidu un emociju vienā dienā. No prieka un aizkustinājuma asarām no rīta Herberta dzimšanas dienas svinībās līdz bezspēkam vakarā. Kopumā, jauki pavadu laiku. Ar istabas biedriem arī labi satiekam.

Šodiena nebija laba. Man bija skumji, nejūtos šeit ērti, esmu ļoti nogurusi un gribu mājās. Pusdienas bija šausmīgas un vienīgā labā lieta bija garšīgās vakariņas. Ceru, ka no rītdienas viss būs tikai un vienīgi arvien labāk, precīzāk, iedvesmojošāki…

SAGRĀBJ MANI VILTUS BAILES,

MĀKSLA IZGLĀBJ MŪSU GARUS!

18.jūlijs. NOMETNE SOLĀS BŪT DARBĪGA

Man ļoti patika nometnes PIRMĀ DIENA. Tā bija diezgan saspringta: ceļš līdz Dundagai, iekārtošanās, mēģinājums un gatavošanās koncertam. Ierašanās un reģistrācija noritēja raiti un bez problēmām. Bija PRIEKS ATGRIEZTIES “Izdziedi vasaru”! Patīkami atkal satikt jau pazīstamo “nometnes saimi”. Patika, ka ātri sapazinos ar dažām meitenēm. PATIKA ATMOSFĒRA, kas valdīja visas dienas garumā: dziesmas, smaidi un brīnišķīga aura.

Arī mēģinājums pagāja negaidīti ātri un mierīgi, mazliet iestudējām dueta numuru. Iepazināmies ar ansambļa skolotāju Daci Šmiti un nomierinoši bija Paulas vingrinājumi pie meditācijas mūzikas. Citi tajā laikā iekārtojās savās istabiņās. Ļoti GARŠOJA VAKARIŅAS, bet es pirms koncerta daudz neēdu, tāpēc vēlāk vakarā sastapos ar bada sajūtu.

Atklāšanas koncerts bija ļoti jauks. Lai arī apjomīgs un garš, bet interesanti uzbūvēts. Tas PARĀDĪJA AUGOŠO VARĒT PRASMI un neraugoties uz ilgo koncerta norisi, bija saistošs. Tajā varēja dzirdēt gan dalībniekus, kurus pazinu, gan tos, kuri šeit ieradās pirmo reizi – izaugsme bija kā redzama, tā dzirdama. Tas priecē.

Visvairāk man atmiņā paliks operas “Pūt vējiņi” dziedājumi! Es IEMĀCĪJOS PĀRVARĒT UZTRAUKUMU un man patika klausīties, kā citi dzied. Es dziedāju II daļā, tāpēc balss bija nosēdusies. Sēžot koncertzāles cietajos krēslos, DIBENS KĻUVA NEJŪTĪGS. Man patika kā es dziedāju. Bet visvairāk man patika, ka koncertā varēju mācīties no vecākiem bērniem. BIJA PATĪKAMS SATRAUKUMS par to, kā notiks uzstāšanās pēc ilgākas pauzes. Domāju, ka daudzās nodarbības nometnes laikā palīdzēs “izkustināt” manu balsi atkal un ar patīkamu padarītā darba sajūtu došos mājās. Viss jau būtu bijis ideāli, ja man nesāpētu tā kāja. Bija nedaudz skumji, ka nepiedalījos koncertā, bet bija prieks par citiem, jo visiem skanēja labi! Koncerts pagāja gludi, BIJA ATBRAUCIS MANS TĒTIS.

JAUTRI SMAIDI ZĀLES RINDĀS,

MANA DZIESMA NOSLĒDZĀS.

Pēc koncerta nācās atvadīties no vecākiem un piedzīvot šīs nometnes pirmo Saimes apli. Tas bija ļoti aizraujošs un interesants. Vakara aplī man vairs nebija uztraukums dziedāt savu dziesmu. Kad nodziedāju, likās, ka sanāca labi un bija gandarījums par izdarīto. Tajā neaprakstāmi skaists bija skolotājas Megijas dziedājums. Sadalīja arī lomas. GRIBU SĀKT DARBU un gatavoties “Lauvas acenēm” un Garīgās mūzikas koncertam Dundagas baznīcā. Pieaug uztraukums domājot par mūziklu “Mūzikas skaņas”. Nekad tādā neesmu dziedājusi. Bet strādājot un mācoties ar profesionāļiem REZULTĀTAM IR JĀBŪT lieliskam.

Nejūtos šajā pilī ērti, lai gan cilvēki likās forši. Ierodoties biju ļoti nobijusies, bet jau vakara pusē viss bija kārtībā. Vakars pagāja iepazīstot istabas biedrenes. Patīk vieta, kur dzīvojam, arī laiks burvīgs un ļoti piemērots, lai balss skanētu aizvien labāk. Patīk arī pati vide – labi iekārtotā Dundagas pils un sakārtotie sadzīves apstākļi. Tagad tikai atliek iekļauties nometnes darba plūsmā. Pirms gulētiešanas pajautāju papildus segas, jo šeit ir ļoti auksts.

Pēc Saimes apļa gatavojos naktsmieram. NOMETNE SOLĀS BŪT DARBĪGA. Lai gan bija ļoti saspringta diena, viss noritēja labi un kopumā esmu apmierināts. Man pagaidām patīk nometnes atmosfēra un, manuprāt, bija jauks nometnes iesākums.