Vokālās mākslas vasaras laboratorija „Izdziedi vasaru!” 2022

19.augusts. Pateicība

Atbraucām!!! Atrodamies “Ziedugravās” – burvīgā vietā pie skaista ezera. Šogad patiesi priecājos par mūsu atrašanās vietu. Šajā dienā bija atkal pārāk karsts laiks, veseli +29 grādi, bet tā kā esmu saaukstējusies, man šķita, ka ir pat visi +40! Tāpēc arī istabiņā, kura plaša, ir ļoti karsti.

Šis bija pirmais gads, kurā atbraucot uz nometni, nebija jāuzstājas atklāšanas koncertā. Tā vietā nometni atklājām ar ekskursiju pa Stāmerienas pili. Tur bija baigi smuki un es nezinu ko rakstīt, neesmu rakstnieks. Ekskursija bija aizraujoša. Pils parks ir neaprakstāmi skaists! Pils un tās darbinieki ir apburoši! Žēl, ka dzīvojam latviski nosauktajā “Camping” nevis ar stāstiem bagātā pilī. Ekskursija pilī vēlreiz atgādināja par vērtību sagraušanu.

Pirmā diena bija netipiski lēna un mierīga – man vienmēr svarīgi jaunā vietā vispirms pierast pie atmosfēras. Ne vienmēr apgūstamā materiāla apjoms to atļauj. Man par šo prieks. Ap vakarpusi ansamblī man bija patiess prieks sastapt visus šos cilvēkus un kopā dziedāt burvīgās itāļu dziesmas, izbaudot kopības sajūtu.

Dīvaini un mazliet neierasti liekas tas, ka šogad nometnē esam tik maz, sajūta, ka studijas kolektīvs devies kopīgā izbraucienā. Nezinu kāpēc nedaudz skumja sajūta ap sirdi, redzot sarūkošo nometnes dalībnieku skaitu. Ceru, ka nākamo (ceru, ka ne pēdējo) varēsim novadīt kuplā skaitā un “Mūzikas skaņas” veidot labākas kā jebkad. Šogad pietrūkst šīs izrādes.

Zupa vakarā bija tik ļoti, ļoti garšīga, bet es taisu nedaudz labāk.

Novērtēju privilēģiju iet vakaros peldēt. Uz muguras peldot un vērojot zvaigznes, rodas ļoti patīkamas sajūtas. Zvaigžņota nakts. Mazas saules mums māj un aicina. Tādā naktī atkal var noticēt mūžībai un bezgalībai. Tāpēc šīs dienas vārds ir PATEICĪBA. Pateicība par skaistumu, vasaru, vienotības sajūtu ar visu un visiem.

Nometne ir sākusies un Stāmerienā ir ļoti skaisti! To jau gaidīju ilgi un nu esmu gan labi fiziski, gan emocionāli uzlādēta!

20.augusts. Gāja kā pa sviestu.

Otrā diena iesākās ļoti mierīgi un rīts bija brīnišķīgs. Man prieks, ka beidzot ir nometne bez krosa. Tāpēc tāds atvieglojums. Lai gan diena bija aizpildīta, tā savā ziņā bija mierīga. Nebija sajūtas, ka būtu kaut kur jāskrien un jāsteidzas. Diena bija izaicinājums mātesplatei, jo gulēju pa nakti 1 stundu 30 minūtes. Nebiju to pieregulējis nometnes iestatījumiem pēc jau tā netipiski aizņemtās vasaras, tas mijiedarbojās ar nometnes vēlo laiku (dienas pirms 1.septembra) un ir “ko turēt”.

No rīta bija garšīgas brokastis. Salīdzinājumā ar Jaunpili, var jēdzīgi paēst. Istabiņas dod koka namiņa sajūtas. Taču ūdens man ļoti neiet pie sirds, tāpēc ka viņš tā tīri dīvaini gan smaržo, gan garšo. Nožēloju, ka nepaņēmu uz nometni makšķeri, jo redzu, ka tuvējais ezers ir ar zivīm bagāts.

Šodien bija arī pirmais “Arlekīna kostīma” mēģinājums, kas notika uz plosta tur pat atpūtas bāzē, līdz ar to aiztaupīja iešanu uz pili, kas atrodas 1 km attālumā, lai gan es neiebilstu pastaigām. Sākās mēģinājumi un bija jāsēž karstumā, kur notika lomu izdalīšana. Jau visu vasaru biju domājusi par “Arlekīna kostīma” izrādi, jo man Comedia dell arte žanrs šķiet ļoti foršs! Tikai žēl, ka nevarēšu piedalīties.

Šodiena gāja kā pa sviestu. Ar meitenēm bijām pils bēniņos un tornī uzkāpām līdz pašam galam pa šaurām, šaurām trepītēm. Tur bija sikspārnis un daudz beigtu mušu! Un kaut kāds svilpoja! Bija nedaudz baisi! Bet bija arī lieliski!

Arī dienas noslēgums bija jauks, jo skatījāmies opereti “Putnu pārdevējs”. Ļoti gaidīju “Putna pārdevēja” skatīšanos, jo par šo vēl neko nebiju dzirdējusi. Man ļoti patika! Vēl vairāk nekā biju iedomājusies! Patiesi gribēju smaidīt, dziedāt un dejot līdzi! Tā bija negaidīti iespaidīga. Kino vakars gāja 2:45 stundas. Tikai žēl, ka opereti nesanāca tā īsti paskatīties, jo mans mazais miedziņš mani patraucēja. Labs dienas noslēgums, bet kaut kā liels nogurums arī! Ar labu nakti!

21.augusts. Var pagulēt tieši parka vidū uz zāles

Trešā diena pagāja nedaudz intensīvāk. Laba, salīdzinoši brīva diena. Dabūju dažas stundiņas atpūsties un arī padziedāt. Man patika, ka mana solo stunda pagāja ātri. Prieks, ka sanāks iemācīties sev ļoti tīkamo dziesmu, ko uz noslēguma koncertu nebiju iemācījies jau tā biezā repertuāra dēļ. Es īsti nezinu, kas būs pa dienu, bet šodiena negāja nekā… Pamodos, un tik pat ātri aizgāju gulēt.

Nometnēs, kurās bija īss kross, es jutos salīdzinoši labāk nekā šogad brokastīs. Brīnos, ka neesmu šo rakstījusi, bet pavārītes šeit ir lieliskas. Mūs tik labi un daudzveidīgi baro! Pat veģetārās opcijas ir! Nu burvīgi, mīlu! Man patika brokastu pankūkas, kuras man šķiet, vajadzētu biežāk. Es dievinu sieru! Siermaizītes tik garšīgas…

Šodien bija ilgi mēģinājumi pie Sandras, bet nekas, es tāpat paspēju uzspēlēt savas spēlītes. Man ir viena spēlīte, kur jāizkrāso attēli, baigi foršā. Pēc pirmās nodarbības man bija brīvas divas stundas, un es gribēju gulēt. Man bija slinkums iet atpakaļ uz “Ziedugravām”, lai pagulētu gultā. Tāpēc izdomāju, ka var pagulēt tieši parka vidū uz zāles. Pagulēt sanāca kādu stundiņu, bet tas bija tā vērts.

Cilvēkiem, kuri nēsā soļu skaitāmos pulksteņus, šodien par savu ikdienišķo normu nav jāuztraucas, jo vairākas nodarbības norisinājās Tautas namā vai pilī. Es par šo nesūdzos, jo pa to laiku var klausīties mūziku nometnē aizliegtajās austiņās un uzlādēt savas “baterijas”. Tas ir tad, ja uz to brīdi sanāk nodabūt runātīgos istabas biedrus sev no kakla, kuriem mūždien svarīgi runāties tieši šajos brīžos.

Tas gabals ir baigi tāls līdz Tautas namam. Pa ceļam tur esot veikals, bet nav augļu, tāpēc esmu vīlusies. Es ļoti gribu apelsīnu, nē, pat veselus divus apelsīnus! Bet nu, varbūt pietiks ar citronu.

Daži vārdi par Neapolitāniešu uzveduma “O sole mio” ierakstu, ko skatījāmies vakarā. Man ļoti patika redzēt ierakstu no Mellužu estrādes un man tas patika. Kopumā ļoti jauki un dinamiski! Tas lika labi sevi redzēt no malas ar visām kļūdām un varbūt plusiņiem. Biju gaidījis, ka būšu tizlāks. Ļoti patika Alise, kas perfekti iejutās savā lomā. Ļoti patika Dana. Hipijus aizsedza Lāsmas un Andra saldais pārītis. Bet vislieliskākais bija Edgara un Kristīnas duets, kura laikā es gandrīz apraudājos.

Es no sirds mīlu šos cilvēkus, man nāk prieks un iegriežas smaids sejā uz viņiem skatoties. Arī saimes aplī nespēju beigt smaidīt! Bet vakarā peldoties bija mākoņains un nevarēja redzēt zvaigznes. Šodien peldēju veselas trīs reizes – pēc rīta rosmes, pa dienu un tumsā ar visiem kopā! Bijām kaut kā izdomājuši pēc saimes apļa nopeldēties. Tas bija lieliski un būs laba atmiņa. Saldus sapņus!

22.augusts. Es mācos pieņemt to, ko es nesaprotu

Šī diena iesākās burvīgi un pagāja neredzot, tāpēc man īsti nav ko rakstīt. Ai cik pārlādēta diena. Šķiet, ka tik daudz kas noticis, lai gan patiesībā tikai vakars tāds aizpildīts. Visu dienu nedarīju pilnīgi neko. Man bija tikai viena stunda un atpūta no visa. Man nepatk tādas ilgās stundas, kuras iet divas vai vairāk stundas, jo es neko neatceros. Šķiet, ka visi ir pilnībā adaptējušies. Pils apskatīta un izstaigāta. Dienas režīms iegājies.

Salīdzinot ar citām nometnēm, šoreiz rīta rosmē ir mazāka fiziskā slodze, bet nekas, jāsoļo tomēr ir diezgan daudz. Tiem, kas skaita soļus ir paveicies, 10000 iegūt pa dienu nav problēma.

Kā jau vienmēr, baro debešķīgi. Es dabūju apēst daudz garšīgas siermaizītes. Tikai man nepatīk, ka ir jāiet pēc brokastīm karstumā uz pili. Man patika, ka vakariņās bija frikadeļu zupa.

Nespēju noticēt, ka nometne ir gandrīz pusē. Pirmā man īpaši darbīgā diena. Lielākā dienas daļa tika pavadīta nodarbībās pie Sandras Volšteines. Nodarbības ir ļoti atraktīvas un piepildītas. Laiks nodarbībās paiet ātri. Stundas pie Edgara ir neatkārtojamas un es priecājos par katru no tām. Šodien saņēmu notis “Makaronu dziesmai” no “Arlekīna kostīma”, tiesa gan bija interesanti, ka notīm iztrūka pēdējās lapas, bet tas nekas, jo dziesmā atkārtojas viens motīvs, tāpēc aptuveni var nojaust, kāds būs nobeigums.

Man ir priekšlikums nometnēs ieviest nošu kabatiņu daudzumu, un kaut vienu papīra caurumu sitēju. No sākuma man bija problēmas ieviest kārtīgu nošu mapi, bet tagad tādu ir grūti saglabāt, jo jauno materiālu nevar droši iestiprināt vietā. Sega ir par īsu.

Kaut gan nebija daudzas nodarbības, diena bija ļoti interesanta, it īpaši, kad vakarā bija ļoti iespaidīga Valda Atāla meistarklase, pēc kuras par daudz ko nācās aizdomāties. Tikšanās bija interesanta un pat aizraujoša. Man tā patika. Meistarklasē bija tiešām aizkustinoša un pagāja ļoti raiti, pat nemanot. Es pat nevaru visu pastāstīt, cik daudz tajās trīs stundās piedzīvoju! Es pati atcerējos un domāju, ka mēs daudzi uzzinājām jaunas, svarīgas lietas, un patiesi piepildījāmies ar svaigu enerģiju.

Nebiju gaidījis nometnē ierodamies šādu garīgo skolotāju (ja viņu tā drīkst saukt). Viņš runāja skaisti, bet likās, ka salīdzinot sauli ar kvantu datoru, tomēr pazaudēja pats savu domu pavedienu. Protams, pastāv iespēja, ka pavedienam neizsekoju tikai es pats. Man ļoti patika Atāla domas par egoisma iznīdēšanu, sirdsapziņu, drosmi un mīlestību. Cerams, ka kaut ko no visa teiktā sapratu pareizi. Nopratu, ka cilvēkam ir bijis pārbaudījumiem bagāts mūžš, un viņš no katra ir izvilcis atziņas un gudrību, iemācījies pateicību un savu individuālo dzīves jēgu. Šādus cilvēkus vienmēr var klausīties atplestu muti. Šis nebija izņēmums. Daudzas viņa teiktās lietas esmu centies izprasts, ieviest arī savā dzīvē, bet dažkārt pietrūkst vien tas, lai kāds neatkarīgs, ārpusējs cilvēks Tavas domas apstiprina un sniedz Tev iedvesmu tās īstenot. Šodienas meistarklase bija kā saruna no citas pasaules. Ar katru domu no Valda puses es aizpeldēju dziļāk un tālāk no vispusīgām domām. Es sapratu, ka ir jāsāk dzīvot sev nevis citiem, jo pasaule sākas ar sevi pašu. Tāpēc šodien nolēmu, ka uzrakstīšu atlūgumu, un iešu prom no tās briesmīgās darba vietas. Es uzskatu, ka tieši kolēģi veido to jauko atmosfēru. Manā gadījumā tā noteikti nav!

Šie stāsti bija ar tik ļoti dziļu domu. Toties viņa dziesmās es jutu nenormālu mieru, un tās klausīties varētu līdz rītam. Es jutu tādu enerģiju no dziesmām, ka vienkārši aizdomājos, un sāku blenzt vienā punktā. Tik ļoti hipnotizēta es neesmu bijusi jau ļoti ilgu laiku. Man bija arī tas gods apskaut Valdi, un tas bija ļoti neparasti. Man patika, esmu stāvā sajūsmā, bet žēl, ka bija visu laiku jāklepo.

Es piekritu lielākajai daļai ko viņš teica, pat ja dažām lietā nē. Neteikšu, ka piekrītu katram vārdam ko viņš teica, bet viens gan ir skaidrs – viņš ir īsts un neliekuļots tajā, ko viņš saka, domā un parāda. Tur nav nekādas spēles. Viņa pasaules uzskats ir īsts kokteilis – kompilācija no ezotērikas, kristietības, panteisma un vēl Holivudas grāvēja “Matrix”. Bet kas tad ir galvenais – būt atbilstošam kādai noteiktai uzskatu sistēmai, vai būt īstam un patiesam? Es mācos (un tas ir cieši saistīts ar Vokālo akadēmiju, mūziku, radošumu un dziesmu) pieņemt to, ko es nesaprotu, arī to, kam es nepiekrītu, mācos nenosodīt, mazāk kritizēt un censties vairāk sajust. Man ļoti patīk noskaņa šai nometnē. Kopības sajūta ir daudz lielāka, nekā pagājušā gadā.

Atgriežoties “Ziedugravās”, istabiņas starpā pavilkāmies uz papildus sarunām. Klausījāmies Valdi Atālu. Pirms gulētiešanas ir jauki apēst vienu sviestmaizi. Jūtos noguris, bez gandrīz neviena brīva brīža. Vienkārši psiholoģiski sarežģīts dienas nobeigums. Ļoti gaidu Ievas Paršas meistarklasi rīt. Man viņa ļoti patīk. Arī viņas iepriekšējās meistarklases šķita ļoti interesantas! Bet tagad man nāk miegs! Vēl dažas random domas – šis ezers ir vienkārši fantastisks!

23.augusts. Tiešām vērtīgas nodarbības

He-he, ko lai saka, man šodien gāja jautri! Diena bija ļoti silta, gara un piepildīta, brīvs laiks – tikai vakarpusē. Diena pagāja salīdzinoši mierīgi. Dienas vidus bija brīvs, bet vakars kā parasti stipri piesātināts un tā noslēgums tiešām jauks.

Fantastiski esmu iesprindzis pēc iespējas labāk pabeigt šo nometni un tāpēc negribu tērēt vēl laiku mēģināt saprast kāda ir sajūta, gan jau nogurusi. Bet ir iedvesma un prieks darīt cik vien labi varu! Vilis vienmēr teica, ka Kramiņš Tev visādus vārdus teiks, bet Kramiņa kungs vēl neko šausmīgu nav pateicis.

“Arlekīna kostīms” – pusdienas – “Arlekīna kostīms”. Tie n-tie mēģinājumi pie “Arlekīna kostīma” jau sāk krist uz nerviem. Tāpēc, ka to ir tik daudz, kā arī Andris nemāk lasīt. Nu labi, viņš mēģina tekstu no galvas runāt, bet tas taču nenozīmē, ka nav jāieskatās lapā un jāpārbauda cik tas ir pareizs! Tiešām nepatīk! Citādi enerģiskas, un tiešām vērtīgas nodarbības!

Saule bija anormāli karsta, jo likās, ka šī diena nometnē ir rekords karstuma ziņā. Bet ‘’mož” arī nē, to jau nevar tā īsti zināt, es nesekoju laika prognozēm līdz, vienkārši ieraugu kā izskatās no rīta, un tāpēc izveidoju secinājumu. Sāku veseļoties un just, ka balss palēnām atnāk un sāk skanēt, bet vakarā sākās klepus lēkmes, un es klepoju gandrīz visu nakti. Tur kaut kur iekšā kaut kas sēž un negrib līst laukā. Es jau vairs vispār nezinu ko lai raksta. Man te ļoti garšo ēdienreizes. Nav nekā, kas man negaršo. Brokastīs gribēju paēst mannā putru, bet kamēr ēdu pirmo ēdienu, visa putra jau bija apēsta. Ļoti negribētos tās mērces ar gaļu, ko sataisa pavāres, jo kāpēc man ir jāliek gaļa, ja es to katru reizi varbūt nevēlos, bet mērce ir tieši tā, kas man patīk, un ir obligāti nepieciešama pie kartupeļiem.

Ļoti biju cerējusi, ka arī šogad atbrauks Ieva Parša. Un tā arī bija! Laime! Tas bija burvīgs vakars, un gaidīta, lieliska meistarklase, kuras dēļ biju nedaudz satraukta visu dienu. Bija interesanti satikt Ievu Paršu. Vienīgi bija grūti pārvarēt kautrīgumu un stāties dziedātājas priekšā. Pagājušajā nometnē ļoti nelaba pieredze man bija, slikti nodziedāju, jo mani negatavu izsauca priekšā. Tagad esmu nedaudz sevi uzpildīju ar drosmi, un nodziedāju priekšā. Sajutos atkal labi. Labi, vērtīgi ieteikumi. Taču, ja savos ieteikumos viņa atbild uz jautājumu: “Ko uzlabot?”, tad Edgars var atbildēt ne tikai uz to, bet arī uz jautājumu: ”Kāpēc?” un “Kādā veidā?”. Tāpēc domāju, ka mums visiem ir ļoti paveicies, ka varam mācīties pie tāda vokālā pedagoga kā Edgars. Atmosfēra, kas valdīja meistarklasē, bija jauka – mājīga un jautra. Bija iespēja ne tikai mācīties, bet arī labi pasmieties. Taču tā beigās meistarklase likās baigi gara, jo sāka nākt miegs. Beigu beigās pati sevī vīlos, jo zinu, ka varu labāk! Gustavam tik labi viņa neapolitāniešu dziesma izdevās?!? Biju pat pārsteigta. Arī Oskara jancīgā dziesma bija baigi labais noslēgums!

Kopumā diena bija izdevusies un piepildīta. Pēc meistarklases smiekli istabiņā uzlaboja garastāvokli. Pēc tam, kā man mēdz būt, uznāca tāda neliela melanholija. Bet tas bija tikai līdz brīdim, kad visi satikāmies pie ezera un vērojām zvaigznes, runājām par kosmosu un klausījāmies skaņdarbus. Tad atnācām atpakaļ! Ar meitenēm apspriedām, cik fenomenālas lietas katra pa nakti reiz runājušas, vai darījušas. Ai, patiesi burvīga diena!

24.augusts. Kāds prieks kopā dziedāt!

Gurdens rīts bija. Patiešām nevarēju pamosties līdz galam. Nakts bija praktiski negulēta, jo mani kaitināja kaut kāds čemurs manās plaušās. Viņš kasināja, kasināja un neļāva mierīgi elpot, jo ik pēc trešās elpas sāku klepot. Klepoju es tā, ka visa istabiņa rībēja. Neviens to nedzirdēja. Pārējie istabā guļ kā nosisti. Varbūt diena neliksies tik traka. Izrādās, es arī biju pa nakti kaut ko runājusi! Tomēr pēc rīta rosmes un garšīgām brokastīm gurdenums pārgāja. Pusdienās ēdām griķu kotletes, bet ar gaļu. Vai tad viņas var nosaukt par griķu kotletēm, ja tur ir arī klāt gaļa?

Man ļoti patīk kā veidojas “Arlekīna kostīms”! Šķiet, ka visi patiesi izliek savu enerģiju, un lasījums sanāks ļoti labs! Tāpat ar “Funikuli, funikula” uzvedumu – būs forši! Tēli veidojas un šis lidostas stāsts kļūst vēl skaidrāks. Nedaudz uztraucos, vai paspēsim līdz galam sagatavoties izrādēm. Meitenēm jādzied skaista “Ave Maria” dziesmiņa. Mazliet komplicēta, bet būs ko padarīt.

Vakarā mums bija jāskatās opera “Dons Paskvale”. Bija interesanti vērot un klausīties Metropolitena operas virtuozos dziedātājus. Anna Ņetrebko noteikti ir viena no manām mīļākajām dziedātājām. Man kaut kas jauns un interesants! Tikai dīvainā kārtā tā šķita par garu un es aizmigu. Sākumā uz krēsla, tad pārvietojos uz galdu. Paņēmu līdzi spilvenu, un bija ļoti, ļoti labi un mīksti. Kā arī mūzika bija tieši tāda, kuru es parasti klausos, lai iemigtu. Bet es ķēru zivis, kas bija interesanti.

Vakarā neviens cits negribēja iet peldēties, tāpēc gāju viens. Bija nedaudz neomulīgi. Laiks doties gulēt, bet es jau domāju un gaidu rītdienu, kas atnesīs jaunas lietas, uzdevumus un piedzīvojumus! Sasmērēju sevi ar terpentīnu, jo temperatūras vairs nav. Redzēs kā būs bijis, bet es jūtu, ka šonakt gulēšu!

Es dievinu vakara apli. Tā ir īsta buršanās labā nozīmē, protams. Un tā enerģija, kas tajā brīdī rodas!!! Sapratu, ka katru dienu iedomājos par to, kāds man prieks būt blakus šiem cilvēkiem tik skaistā un neierastā vietā, ārpus studijas, kāds prieks ar viņiem kopā dziedāt!

25.augusts. Bija laba diena.. laikam?!

Nu es gulēju ļoti labi, tikai par maz. Ja nometnes sākumā automātiski cēlos jau 7:00, tad tagad, smagā darba dēļ, ceļos 8:00 vai pat nedaudz vēlāk. Baigi nāk miegs un uzradušās nelielas skumjas pēc mājām.

Diena izvērtās ļoti aizņemta. Beidzot “Arlekīna kostīms” salikts no A līdz Z. Biju apjucis par to, kādus tērpus vilksim, bet pirms tērpu mēģinājuma izdarītā izvēle beigās izrādījās pareiza. Es ļoti apbrīnoju Franci. Viņš viss ir kā iemiesojusies mūzika. Kā viņš interpretē, palīdz saprast un ieraudzīt… Tas ir tiešām apbrīnojami. Pēc mēģinājuma vēl bija jāsakārto zāle. Bet, sakarā ar to, ka  puiši mēģināja bez kurpēm, Gustavs saņēma tādu kā saaukstēšanos. Vai cik tas nav labi!

Uz baznīcas mēģinājumu mēs braucām ar mašīnām. Man palaimējās braukt ar Kramiņa kungu! Atceļā iebraucām veikalā. Man lika sēdēt mašīnā, un to pieskatīt, kamēr pats ar Kristianu un Gustavu devās uz veikalu. Cik tas bija netaisnīgi! Un tad, kad viņi atnāk, Kramiņa kungs visus uzcienā ar saldējumu, bet ne mani, jo man sāp kakls un esmu slima. Man tik jāskatās. Vai tad tas nav absurdi?

Pēc tam vakarā vēl bija mēģinājums “Funikuli, funikula”, jo mums pievienojās skolotāja Regīna un Lāsma ar Kristīnu. Protams, šis mēģinājums bija ar lielu atkārtošanu. Man bija jādzied veselas trīs reizes, lai visu sakārtotu. Bet nu nekas, tas jau nav traki. Pēc mēģinājuma atkal ceļš mājup uz “Ziedugravām”!

Man tā negribējās iet uz vakara apli, jo bija jāiet pa trepēm augšā. Nodziedājām vakara dziesmu un gājām peldēties. Šoreiz gāja arī Kramiņa kungs. Es gribēju peldēties, un tad vēl pirms peldes uzkāpu uz plosta. Kramiņš izdomāja to atāķēt un palaist mūs. Man jau likās, ka jāiet un jālec ūdenī, bet es to nevarēju darīt, tāpēc, ka mati būtu slapji. Arī drēbes negribējās saslapināt. Nu un tad viņš mani, Ellu, Etīnu atstāja, bet Kristianu nozīmēja par pieskatītāju. Kramiņa kungs aizgāja ar tekstu: “Man vēl stundu saraksts jāstāda”. Es paņēmu to pēdējo virvi, kas bija piesieta un pievilku sevi krastā. Kristians gribēja apstādināt mani, bet viņam tas nesanāca, jo pats gandrīz iekrita iekšā. Beigās sanāca izlīst un doties atpakaļ. Bet vispirms es tomēr nopeldējos bez drēbēm. Par spīti kaklam un neapēstajam saldējumam.

Vakarā jāiet izpeldēties. Tumsā. Ūdens ir kā silts zīds… ”Virs galvas mūžīgs piena ceļš”. Pilsētā to nevar redzēt. Zvaigžņu maģija naktī. Mēs esam daļa no visa, viss apkārt mums ir dzīvs un radošs, neparedzams, mūžīgs un brīvs. Mēs visi esamības vidū. Ne tikai kā fiziskas, bet arī garīgas būtnes.

Bija laba diena… laikam?!

26.augusts. Galvā viss jāsakārto pa plauktiņiem

Šī bija gara un mēģinājumiem piepildīta diena.

Šoreiz mūsu rīta rosmi vadīja Regīna un man tas ne pārāk patīka, jo negribējās tik strauju rītu. Un tad, kad vakarā pateica, ka būs vēl viena rīta rosme arī nākamajā dienā, es biju šokā. Izrāžu dienās mēs parasti gulējām līdz 9:00 un bez rīta vingrošanas. Es nespēju. Esmu briesmīgi dusmīga. Toties šorīt bija debešķīgākās pankūciņas ar gardāko ievārījumu pasaulē. Es biju (un esmu) starā!!!

Šodien bija Arlekīna mēģinājums, un tā laikā nebija labi, nu nebija. Varēja redzēt pēc Kramiņa sejas…Tāpēc vakarā, kamēr visiem ir brīvais laiks, Arlekīnam bija mēģinājums. Devāmies atpakaļ uz pili. Mums nozaga brīvo laiku, briesmīgi! Reāli, pārējie atpūtās, kamēr mēs strādājām. Manuprāt, vēl “jāuzķer” atbrīvotība, un tad viss labi izdosies! Man ļoti patīk šo izrādi skatīties un klausīties, lai arī tā ir salīdzinoši īsa. Mums bija viena mašīna. Mēs bijām 10 cilvēki, mašīnā salīda 8. Es un Gustavs sēdējām atkal bagāžniekā. Tas tik bija… Man vairs dibens nav vietā, jo tās bedres visu labo iznīcināja.

Pēc rīta cēliena mēs devāmies uz Gulbenes baznīcu. Un atkal dziedājām. Mēģinājumā jutos noguris un nenodziedāju īpaši labi. Blakus ērģelēm redzēju tādus pašus salokāmos krēslus, kādi kādreiz bija manai vecmāmiņai, kas pirms pāris mēnešiem nomira. Tas kopā ar skaistajiem ērģeļu skaņdarbiem mani ļoti saviļņoja. Viscaur šai dienai jutu, ka nometnes dalībniekos un skolotājos strauji aug spriedze, arī es sāku nedaudz nervozēt par visu iecerēto. Tomēr katram jāapzinās, ka no satraukuma nav nekāda labuma. Galu galā, kā būs, tā būs!!! Mēģinājums ritēja bez problēmām. Tāpēc tikpat ātri kā atbraucām, devāmies mājup uz pusdienās. Bija aknu mērcīte, iedomājaties, aknu! Šī bija 100 reizes labāka nekā manai mammai.

Pēc pusdienām devāmies uz pili mēģināt funikulieri. Tas bija tīri normāli. Par uzvedumu uztraucos, jo negribu neko sajaukt vai aizmirst, vai slikti izdarīt, bet zinu, ka viss arī nevar iet perfekti, tāpēc vienkārši darīšu ko varēšu! Ļoti gaidu siltāku laiku! 25 grādi nav pietiekami, es gribu karstumu! Kā īstā Itālijā!

Pirms saimes apļa tik labi pačučēju…tikai 17 minūtes, bet pamodos ar dullu sajūtu un dikti uzjautrinātu garastāvokli! Saimes aplī nespēju beigt smaidīt, pat gandrīz sāku smieties! Pēc apļa gāju peldēt un tad uz dušu. Pēc dušas pinu zeķes matos un palīdzēju Ellai. Nu drīzāk es viņai iemācīju! Pēc vakariņām dzirdēju kā pedagogi runā par kāda audzēkņa vājo sniegumu baznīcas mēģinājumā. Likās, ka runa ir par mani, un tāpēc atlikušo vakaru sāpēja sirds. Šonakt jāuzkrāj spēks un enerģija rīrtdienai, kā arī galvā viss jāsakārto pa plauktiņiem, lai justos droši un brīvi. Rīt jau būs koncerti, pat nespēju tam noticēt!

Kristīna vakar naktī trīs stundas stāstīja dažādus notikumus. Ļoti daudz uzzināju par kaķiem, vairāku cilvēku (tai skaitā dažu mūsu kopīgu paziņu) alkohola lietošanas paradumiem un no tā izrietošajām sekām. Mēģināju bilst dažus vārdus arī no savas puses, kā man šķiet, izsakoties diezgan skaidri. Tomēr nākošajā dienā, t.i. šodien, izrādījās, ka Kristīna visu ir pārpratusi. Lāsma vakar par laimi, ļoti agri aizmiga. Tomēr šodien viņa centās atgūt nokavēto un pārliecināt mani, ka labākais veids kā sevi parādīt ir-izveidot Instagram kontu, jo facebook esot tikai priekš tādiem, kam Alcheimera slimība jau klauvē pie durvīm. Nu, ko…izliekos, ka nopietni to apsveru. Ar labu nakti!

27.augusts. Viss notika čupu čupām.

Šī diena bija īsa, gara, jautra un skumju pilna! Viss notika čupu čupām. Bija pirmā no divām koncertu dienām un no rīta pieceļoties, tas vēl neslēdzās kopā. Bija satraukums, bet ne pārmērīgos lielumos! Visi šķita nedaudz uztraukti, bet par spīti tam, abos uzvedumos gāja labi!

Man ļoooti patika “Arlekīna kostīma” izrāde! Viņa bija jautra, smieklīga, enerģiska un arī aizraujoša. Sākumā uztraucāmies, ka nebūs cilvēku, bet zāle bija pilna! Pat klāt bija jānes krēsli, jo vietu aptrūkās. Ļaudis par šo kaut kur bija dzirdējuši un atnāca! Varēja redzēt, ka cilvēki zālē seko līdzi un ir aizrauti ar to, kas notiek, un ar dziesmām arī. Kristianam tā piestāv šī loma, bet kaitināja Kristiana tēlošana. Šķiet, ka bija izjūtama kolektīvā saspēle, vismaz pašiem tā šķita. Virmoja jautrības enerģija Izrādes “Arlekīna kostīms” lasījums bija tiešām brīnišķīgs un veiksmīgi izdevies. Man ļoti patika.

Arī vakara uzvedums “Funikuli, funikula” bija jautrs, pēc sajūtām un atmosfēras izdevies. Visiem bija savs satraukums par vārdu aizmiršanu un itāļu valodas izrunu, jo zālē taču bija Itālijas vēstnieks. Tomēr viss notika diezgan gludi, nebija lielas, tukšas pauzes, visi atcerējās kad un kas jādzied. Lidostas situācija bija nolasāma. Nodziedāju labi, izņemot mazu bedrīti beigās. Kopumā labs koncerts. Es teiktu, ka patiesi gāja labi! Pēc izrādes bija gandarījuma sajūta. Šķiet, ka beidzot izdevās nevis tikai nenormāli stresot, bet visu izbaudīt. Ļoti palīdzēja tas, ka publika bija draudzīga. Bija jau dažas vājās vietas. Tomēr kopējais iespaids labs. Pēc izrādes dabūjām garšīgu, bet dikti nozīmīgu kliņģeri pateicībā. Tiešām esmu laimīga!

Tad pienāca tāds kā brīvais laiks un es pagulēju kādu pusstundiņu. Pēc tam bija tik brīnišķīga sajūta. Biju aizgājusi peldēties, precīzāk – atveldzēties. Un Kramiņš tā kārtīgi apšļakstīja Viku un Alisi. Bet pirms tam Rausītis ielēca tādā “bombočkā” un arī apšļakstīja viņas, bet ne tik traki kā Kramiņš.

Brīvajā laikā pēc vakariņām satiku ģimeni un draugus. Vakaru noslēdzām uz jaunas nots – ar došanos pils parkā uz koncertu. Naktī ir ļoti skaisti. Noklausījos skaisto un enerģisko, atkal satiku ciemos atbraukušos un labi pavadīju laiku! Izdevās izdzert vienu vīna glāzi, un man bija pēdējā baltā vīna glāze. Bija labs, bet nu gan ātri pazuda! Fenomenāls vakara noslēgums.

Šodien bija nometnes pirmspēdējā diena! Diena bija gara, saspringta un nogurdinoša ar divām izrādēm, bet likās, ka abas aizvadījām veiksmīgi. Rīt vēl baznīcas koncerts un tad jau dosimies mājās! Ir skumji, ka drīz jāšķiras no nometnes biedriem, bet priecājos, ka satikšu ģimeni.

28.augusts. Eiforija nebeigsies!

Pēdējais rīts. Tik pelēks. Šodien vēl baznīcas koncerts un tad uz mājām. Visi gatavojas. Zinu, diena būs izdevusies un koncerts brīnišķīgs, bet nu redzēs. Vēl jāpaspēj uzkrāsoties, kā saka “uzlikt špakteli”!

Man ļoti patika nometne Vecstāmerienā, lai arī tā bija citādāka no maniem iepriekšējiem gadiem. Nebija tik daudz cilvēku, un varbūt arī satraukuma nebija tik daudz. Pirmie iespaidi pirmajā nometnes dienā: Ejam uz pili. Brīnišķīgs laiks. Mašīnas nesas garām vismaz uz 100 km/h. Ceļmalā izmests medikamentu iepakojums. Interesanti, ko tad vietējie lieto? Izlasu: Viagra(!?!) Nu nav slikti, bet kas tad dažus metrus tālāk? Tukša Vodkas pudele!?! Labi, ka vēl pats lietotājs nebija tuvumā. Stāstu to visu Kristīnai, bet viņa pavisam nopietni saka: “Interesanti, vai tam šņabim vajadzēja Viagras efektu pavājināt, vai pastiprināt?”

Atskatoties uz Valda Atāla meistarklasi, dažas lietas nogulsnējušās un saprotamas ātrāk kā citas. Pārējās gan jau nāks ar laiku. Par dažām no šī lietām ir jau iepriekš domāts un darīts, tādos pašos, vai citādos vārdos (drīzāk gan citādos). Visvairāk atmiņā ataust Valda teiktais par “neatdoto mīlestību” mūža beigās, un ka cilvēkus, no kuriem jūti siltumu, vajag apskaut. Tāpēc esmu izdomājis visumā palaist to labo, ko jūtu par katru nometnieku.

Mani priecē Līga ar savu vieglo dzīves tvērienu, vienkāršo pieeju, pamācošo dabu, un atraktīvo personību kas vienmēr izplata gudrību un zināšanas, motivē un liek zemei griezties drusku ātrāk, ar neapstādināmu vārdu plūsmu. Mani priecē Vika, ar savu stingro stāju, lielo pieredzi, pragmatisko un neiekarstošo attieksmi. Mani priecē Andris, ar savu entuziasmu, apķērību, apņēmību, un spēju nenoplakt, kad ne viss izdodas. Mani priecē Kristians un viņa veselīgā konkurence, kas tādam kā man ir viens no visefektīvākajiem dzinējiem. Tajā pašā laikā viņš ir inteliģents, apzinīgs, ar kuru katru mīļu brīdi var parunāt par veselu lērumu tēmu. Mani priecē Etīna, ar savu pieņemošo, nenosodošo attieksmi, spēcīgo pašdisciplīnu un čaklumu. Mani priecē Eduards un viņa šķietami neizsmeļamais encikloprāts, no kura kā fakti, tā teorijas gāžas kā no ūdenskrituma. Mani priecē Ella un viņas priekšzīmība, takts, maniere, bet tajā pašā laikā nosvērtība. Mani priecē Evija un viņas spēja no dotā izveidot labāko un rūpes par sevis prezentāciju un stilu. Mani priecē Elizabete un viņas apņemšanās šādā jaunā vecumā doties uz šādu nevieglu nometni, paškritiskā pieeja un vēlme darīt visu ideāli. Mani priecē Alise un viņas izcilais balans starp haotisku enerģiju un nopietnu, atbalstošu draudzīgumu. Mani priecē Oskars un viņa unikālā uzvedības maniere un tas, cik ļoti viegli viņam pietuvoties un uzsākt draudzīgu sarunu. Mani priecē Roberts un viņa neslāpētā, atklātā, sirsnīgā attieksme, kas dažkārt noved pie kurioziem momentiem.

Mani priecē skolotāja Sandra un viņas unikālā, smalkā metodika, skaidrā dikcija un skaidrā valoda. Mani priecē skolotāja Anita un viņas vienmēr piezemētā, vieglā pieeja, tāpat kā gaišais, jaukais raksturs. Viņa spēj atrisināt jebkuru situāciju, un vēl pietam raisīt pozitivitāti un tādu pašu attieksmi citos. Mani priecē Francis un viņa ekscentriskais, amizantais un pozitīvi dīvainais runas stils un salīdzinājumi, aforismi ar kuriem viņš mēģina uzlabot katra audzēkņa sniegumu.Mani priecē skolotājs Edgars un viņa daudzslāņainā personība, spēja jebkuru dzīves situāciju pasniegt komiski, tādejādi aizraidot skumjas un raizes. Priecēju arī pats sevi, jo turpinu iet uz priekšu par spīti tam, cik bieži mani pārprot, un dažkārt nosoda nevietā, ar to, ka esmu spējis atkausēt pat tos, kas nav bijuši stāvā ekstāzē par mani!

Mēs nedzīvojām pašā pilī, kā tas parasti noticis, bet gājām līdz tai. Toties mums bija lielisks ezers blakus, kurš ļoti noderēja. Žēl šķirties no šiem cilvēciņiem. Eiforija nebeigsies! Tas bija tā vērts.