Vokālās mākslas vasaras laboratorija „Izdziedi vasaru!” 2023

15.jūlijs. Esam atkal satikušies

Ar nepacietību un prieku gaidīju nometni! Tas ir kas īpašs. Šķiet, ka to var novērtēt tikai cilvēki, kuriem ir pietiekoši plaša perspektīva, kurā ieskatīties. Es redzu tuvību, kopību un brīnišķīgu, neparastu sajūtu, ka mēs visi esam līdzīgi, un tai pat laikā ļoti savādi cilvēki priekš mūsu laika, labā nozīmē. Mēs esam viena kopiena, viena dvēsele. Un tas mūsu tagadnē ir vienreizība. Tikpat kā izglābt kādam dzīvību.

Mēs atbraucām un labi iekārtojāmies!!! Dundagas pils patiešām ir skaista, sakopta teritorija. Skaista gan pati pils, gan tās apkārtne, telpas, istabiņas! Patīkami te atrasties. Esam atkal satikušies. Man atkal tā pati istaba, tie paši skati pa logu, tā pati gulta, tikai šoreiz neviens nekāps augšā, jo nav jau vairs pa ko uzrāpties. Skumji, bet tai pašā brīdī nē.

Es ļoti priecājos. Šīs būs piepildītas un aizraujošas 9 dienas. Tagad atliek tikai sakoncentrēties un uz priekšu! Es jau jūtu, ka šī nometne nebūs tik smaga kā agrākās. Nav tik daudz koncertu. Ir ieplānota tikai viena, bet nopietna izrāde, un viens koncerts, kurus sagatavot palīdzēs lieliski skolotāji un sava amata meistari.

Šogad mums ir vairāki jaunpienācēji. Vietējie bērni sniedza priekšnesumus. Balsis patīkamas. Man patika dziedāt. Es vienmēr korī dziedu 1.soprānu, tā kā būt otrajā balsī jūtos būt līmeni zemāk. Pieredzei noderēs. Bet tā priekš pirmās dienas bija OK, pa vienkāršo, bet viss sanāca.

Vakariņās bija garšīga zupa – soļanka. Apēdu daudz. Varēja būt arī pusdienas, bet nu nekas (jo vienkārši bija diezgan ilgi jāgaida vakariņas). Man patika ēdiens un istaba, un man ir draudzene.

Skatījāmies filmu “Mūzikas skaņas”. Filma forša! Redzēta vairākreiz, bet vienmēr var skatīties no jauna. Man arī patīk, ka šeit izskatās tā kā Marijas istabā. Vienīgi nesaprotu kā pēc do, re, mi dziesma ir si bemol mažorā. Labāk varējām paskatīties un izpētīt kādu no iepriekšējām izrādēm, piemēram Jaunpilī.

Pirmais vakars. Šīs dienas sarunas bija garas un garas. Arī vakarā izvērtās brīnišķīgas atmiņu sarunas. Visas nometnes uzskaitījām, arī visus pasākumus apspriedām. Man šķiet, ka vakara dziesma bija mazliet pārāk zemā tonalitātē. Šajā vakarā bija baismīgi labs gaiss. Zvaigznes nevar redzēt. Istabā ir karsts. Bet nu, jādodas pie miera. Ak, jā! Prieks arī par to, ka “dienasgrāmatai” dabūju šo skaisto, zaļo lapu! Līdz rītam, kad sāksies visi mēģinājumi un nodarbības. Gan jau miegs nāks. Tādēļ, saldu dusu!!!

16.jūlijs. Šeit viss ļoti nopietni – tikai darbs!

Ir rīts. Zilas debesis. Gulēju labi, neredzēju, nedzirdēju. Agrajā rītā (8:00) nāca miegs, bet piecēlos un gandrīz nokavēju rīta skrējienu. Aizmigu ar grūtībām, bet līdz pat pirmajam mēģinājumam ar kafijas palīdzību atmodos. Man riktīgi nāk miegs. Nedaudz cerēju, ka nedaudz ietaupītā laika vietā varēsim ilgāk pagulēt, bet nē – strādāsim 1 stundu vairāk! Bet tas humoram, protams! Gaidu, kad ikdienas ritms paņems savā varā un tad jau pa sliedēm “vilciens” uzņems tempu!

Man patika skriet krosu, bet nepatika celties! Runājot par rīta rosmi, domāju, ka es tos 2 kilometrus neizvilkšu, jo sen nav skriets! Bet tad atguvu otro elpu un noskrēju! Krosu izturēju bez apstājas, lēni un vienmērīgi skrienot un elpojot ne reizi neapstājos, jutos apmierināta ar sevi. Pēc tam bija lieliskā noguruma sajūta un izdalījās laimes endorfīni! Man garšoja brokastis, bet nepatika skriet! Visa ēdināšana bija laba un brīnišķīgi garda. Pavārīte malace – gatavot un pabarot tik daudzus vienai un mazgāt traukus! Ēdiens super! Saldais bija ļoti daudz, bet ļoti taupīja cukuru un ievārījumu. Vispār nav forši, kad atbildīgais par galdu kavē un visi sēž bez ēdiena. Vakarā pie galda nokaitinājām nabaga Gustavu, nabadziņš pat aizbēga prom. Man nepatika ēdiens un man nepatika kross! Priekšā brīnišķīga diena!

Tas Didzis ir baigi apgarots, tas pat šķiet jau pārāk baismīgi. Tas tiešām ir baismīgi!!! Man patīk, ka Didzis ļoti cenšas nevienu neaizvainot, viņam tas izdodas. Man patika dziedāt. Un man patīk tā mūķeņu dziesma, es nezināju, ka var tik pieklājīgi izklausīties. Es tagad gribu iet dziedāt uz baznīcu tās dziesmas un korāļus. Man vajag kora notis, tērpu un es vispār nesaprotu, kur kas te notiek. Man liekas ir par maz laika solo dziedāšanai. Patika arī elpošanas stunda un jaunie skolotāji, bet nepatika, ka kopdziedāšanas stundas laikā man uzbruka muša. Un man nepatika, ka Līga mums meloja, ka mēs nevaram iet uz veikalu. Pirmā dienas puse bija vieglāka un bija iespēja pagulēt diendusu.

Interesanti pavērot, jo pagaidām nekas baigi nav jādara. Man bija daudz brīva laika. Bezdelīgas joprojām lido augstu. Viņām ir ligzdas zem pils jumta kores. Es sēžu pils pagalmā. Ir dienas vidus. No pils logiem skan mūzika. Dārznieks ar zaļu lejkannu laista sarkanas puķes dobē. Pils pagalma centrā aug ar efejām apaudzis koks. Šī varētu būt jebkura vasara jebkurā gadsimtā, bet ir 2023. gada jūlijs, mums ir brīnišķīgi radoši mēģinājumi. “Mūzikas skaņu” izrāde top.

Beidzot pievienojos pārējiem, gaisā virmo atmiņas no 2019. gada nometnes, kad te biju pirmo reizi. Ir jauki atgriezties tik iedvesmojošā vietā. Ceru rīt vairāk iepazīties ar neredzētajiem cilvēkiem un sākt atcerēties dejas, ansambļus un tekstu.

Vakarā bija gara nodarbība, ko sauc par “meistarklasi”. Ar aktrisi Lidiju Pupuri. Pēc garās dienas bija grūti koncentrēties tām 3 stundām. Šeit viss ļoti nopietni – tikai darbs! Tad atslodzei Pupures valodas skaidrība – bauda ausij! Kas par interesantu un fantastisku meistarklasi! Bija bauda klausīties profesionālā sniegumā, kas spēj paņemt ar katru vārdu. Patika. Daudz kas protams jau bija zināms un mācīts studijā, bet atkārtošana zināšanu māte un cita pasniedzēja vadībā ar savu sniegumu vienmēr ir noderīgi un par daudz ko lika padomāt vairāk. Par izteiksmi, par tempu un citām lietām. Lidija runāja labi, pat pārāk labi. Viņas balss atgādināja kādu, kas pa radio stāsta pasakas. Man patika, patika, patika. Meistarklase bija ļoti konkrēta, tieša, pamācoša. Ļoti aktīvs un patīkams bija viņas domu gājiena, pieredzes un darbības sniegums. Iedvesmojoši. Un kā viņa lasīja dzeju! Katrs vārds, ko viņa teica, atdzīvojās. Telpā bija sajūtama enerģija. Tā enerģija, pa kuras esamību man nebija ne jausmas, pirms es nonācu Edgara izlolotajā Vokālajā akadēmijā. Vienmēr pēc labiem koncertiem jūtu labu “piepildījumu” krūtīs. Šodien pēc Lidijas Pupures meistarklases jutos līdzīgi. Viņa atmodinājusi manī mīlestību pret dzeju. Viņas izpildījumā tā ir īsta, piepildīta un aizraujoša! Es ceru, kaut arī es jebkad varētu lasīt dzeju tik labi! Šodien sapratu, ka kopš manas “pēdējās un pirmās” nometnes Gārsenē, visās pārējās esmu atgriezies meistarklašu dēļ. No Ingas Aizbaltes, ar ko pēcāk bija tas prieks sadarboties kā ar pedagoģi, līdz “biezi runājošajam” Valdim Atālam. Tāpat arī Lidija Pupure. Visas ir bijušas izcilas. Paldies Kramiņa kungam par šīm V.I.P. iespējām.

Man ir grūti izprast Edgaru, kurš pārsvarā komunicē tikai caur strīdu vai uzbraucieniem. Saprotu, ka tā izturas pret ikvienu, bet man ir grūti pieņemt tādu komunicēšanas stilu. Tiku nosaukta par egoisti (pārmērīgi iedomīgu un lepnu), ka es neiekļaujoties kolektīvā ar savu attieksmi. Bet viņš pats būdams ekscentrisks “dīvainītis” pārmet citiem, kas dara lietas “pa savam”. Pamatojums bija, ka ierados ar tējas krūzīti uz pirmo nodarbību, jo kārtības noteikumos ir norādīts, ka nedrīkst. Bet kārtības noteikumos nekas nav minēts par dzērienu lietošanu mācību klasēs. Un viņš pats vakar dzēra tēju klasē. Ceru, uz pozitīvāku noskaņu projekta turpinājumā!

Vakarā pēc meistarklases devāmies pastaigā pa Dundagu, precīzāk ap pili un tad jau uz estrādi. Tur padejojām senioru deju, kas bija dziesmu svētkos. Arī sarunas istabiņā bija ļoti interesantas un mums ir ērti matrači. Istabas apgaismojumā izskatās, ka ventilācijas lūkas rāmis ir no zelta. Bija jautri, mums nozaga segu. Un tad jau arī sekoja garās nakts sarunas līdz aizmigu.

17.jūlijs. Viss vienam mērķim!

Šī diena bija superīga – tik daudz labu un pozitīvu iespaidu. Sanāca gan kārtīgi pastrādāt, gan arī atpūsties, tomēr šķiet, ka atpūtas brīžu paliks arvien mazāk. Vakara cēliens sanāca īpaši jaudīgs: ar kori, dančiem un Kramiņa lekciju.

No rīta atkal krosiņš, kas pāriet Streļņikovas šņaukšanā. No rīta krosā gandrīz atstiepu pedāļus. Man nepatīk skriet krosu. Un es nesaprotu, kāpēc Kramiņa kungs uztaisa skriešanu un tagad pats neskrien?

Ansambļa un kora dziesmas jau otro dienu. Un viss jau skaisti saliekas kopā. Ir daudz lielāks prieks dziedāt, var izbaudīt. Patīk šīs stundas. Didzis ir ļoti draudzīgs, patīkami atrasties vienā telpā. Kā man patīk mēģinājumi pie Didža. Viņa jūtīgums un mūzikas izjūta ir apbrīnojama. Liekas esam vienoti. Nedaudz biedē tas, ka daudzi joprojām dziesmas “lasa no lapas”, nedomā līdzi loģiski notiekošajam. Ceru, ka paspēsim visu salikt līdz svētdienai. Patīk arī Altmaņa solo dziesma, kura pašlaik liekas atspoguļo mana šā brīža dzīves situāciju. Ļoti gribētos nodziedāt labi un skanīgi.

Šodien bija arī deju mēģinājumi pie Tāļa, kur negāja gluži labi. Dažiem mazākajiem vajadzēs palīdzību, bet nekas, kaut ko sadomāsim. Dejošana ir fantastiska! Ir tik jautri dejot, kad arī partneris grib dejot! Man nepatika tā dejošana, jo nebija puišu, un es dejoju ar Etīnu, tēlojot puisi. Tagad es nemāku nevienu daļu. Bet es ļoti gribu balles ainu, jo savādāk man būs tikai viena loma.

Ēdienreizes, manuprāt, nav iegājušas sliedēs. “Bada spēles” pie brokastu galda. Dundagā ir bijusi slikta raža, kartupeļu tik maz. Man nepatīk, ka rīta un vakara ēšanas ir saīsinātas. Vajag lai tas ēdiens, īpaši vakaros, nosēstos. Par retu ēšana, bet tad ēdiens liekas garšīgāks. Bija ļoti garšīgi. Man garšoja kartupeļi ar vistu. Vakara auzu pārslas ar ķīseli bija ļoti garšīgas, ja var, tad vajadzētu biežāk. Es tiku pie trīs saldajiem. Tas bija kaut kas, ļoti debešķīgi!

Šodienas meistarklase bija vērtīgākā un interesantākā kādā būts. Paldies Kramiņam par to – man bija ļoti interesanti un šķiet arī noderīgi! Nebija tik garlaicīgi kā domāju, bet trīs stundas nosēdēt meistarklasē nav tik viegli. Sāp dibens, varētu to visu kaut kā ērtāk pataisīt. Tie krēsli nav ērti. Meistarklasē Edgars Kramiņš stāstīja par rezonatoriskās dziedāšanas tehniku. Studijā mums arī vienreiz bija stāstīts, bet šoreiz plašāk. Patika arī tas, ka bija bildes, īss video un praktiskā daļa, pēc kura var skaidrāk saprast kas kā veidojas un kas nepieciešams balss tehnikai. Ļoti noderīga informācija par pareizu balss pielietošanu. Kur tai jāatrodas un kādās pozīcijās. Meistarklase visu saliek pa plauktiņiem. Un bija patiess prieks atrast savu “robu”! Vēl interesants bija vingrinājums ar to piespiešanos pie sienas. Man nesāpēja pilnīgi nekas. Mēģināšu vairāk pielietot ieteikumus un koncentrēties. Bet saprast ir viena lieta, kamēr to visu izdarīt – pavisam cita. Ķermenis ne vienmēr pakļaujas.

Šī diena bija pārbaudījums, jo nedomāju, ka krīze nāks tik ātri. Gaisā jūtu nelielu tukšuma sajūtu. Kramiņa kungs šodien jautāja, vai ir atšķirība, vai jūtu pārmaiņas kopš pirmās manas nometnes Gārsenē 2020.gadā, bet saruna beidzās pirms paguvu saprast jautājumu. Tā nu tagad saku. Ar nometnēm vienmēr esmu juties, it kā esmu ieradies uz aizejošu gadsimtu. Tajā laikā, kad tas bija savā pilnajā plaukumā, es nepiedalījos un nebūtu bijis spējīgs piedalīties. Bet tagad varētu teikt “kā pīle ūdenī”, tikai trūks veco seju, kuras paspēju iepazīt. Ir daudz pozitīvāka noskaņa un es to ļoti izbaudu. Iespējams, ka tas ir tikai manā attieksmē – katrā ziņā man ir prieks šeit būt! Tik intensīva, piepildīta un vērtīga nometne! Man patīk, ka nometnē ir cilvēki, kuri ir spējīgi saprast arī nedaudz sarkasma.

Pēc vakara dziesmas mēs daudz runājam. Jā. Par vērtībām un to ko vēlamies sasniegt šajā dzīvē. Tā kā lielais dzīves mērķis. Smiekli turpinās un dodamies gulēt vēlu. Kā jau vienmēr! Arī laika apstākļi ļoti labi – ne saldē, ne karsē. Naktis baronu apartamentos, dienas – darbīgu skudru pūznī – viss vienam mērķim – izrādei “Mūzikas skaņas”!

18.jūlijs. Beidziet negācijas par ēšanu un veikalu!

Šī diena iesākās aktīvi un pozitīvi ar LR2 horoskopu 9:15. Tie bija ļoti interesanti un es teiktu, ka tas pat daļēji piepildījās. Esmu atradusi krosa partneri ar kuru varu skriet vienā ritmā. Šajā rītā es noskrēju vairāk bez apstājas, kā arī es sāku skriet ātrāk nekā pārējie, lai nebūtu īsti pašās beigās. Nu jau esmu iemanījies pieliekties līdz zemei ar pirkstiem. Dūkšana uz “ē” dod tādu rituāla sajūtu, bet ja to dara vairākas reizes, tad jūt kopīga “batuta” atspēriena momentu, jo tas vispār ir loģiski.

Brokastis bija labas, bet tomēr nevaru sagaidīt, kad būs rīsu putra. Pusdienas ļoti sātīgas un tās ilgi pārstrādājās, tāpēc uz vakariņu laiku pat vēl negribējās ēst. Nebija forši, kad Martinam palika slikti, bet man patika, ka Andris visus apkalpo pie galda. Vajag aizliegt gāzēto ūdeni, ko Kramiņš saka, ka tā var dabūt zarnu apmešanos! Burtiņu zupa bija interesanta, jo es nekad nebiju redzējusi tādus burtiņus, varēja savu vārdu sacerēt. Ķīselis ar auzu pārslām super!

Šī diena bija diezgan laba, vienīgais kas nepatika un nogurdināja bija dejošana. Es ceru, ka balles skatā man būs iespēja piedalīties, jo tas ir svarīgi. Es dejoju šīs dejas vairākus gadus un gribu piedalīties. Es daru visu iespējamo!!! Man patīk dejot valsi. Jāsāk no atmiņu dzīlēm celt ārā arī izrādes teksts. Nemaz nav tik viegli, neskatoties uz to, ka ir jau vairākas nospēlētas. Ar kustībām gan vieglāk, deju soļi palikuši atmiņā labāk. Man ļoti patika, ka bija brīvas klases kur varēja trenēties, kā arī dziedāt kopdziesmas.

Šodienas lielākais notikums – Zane Jančevska! Ar nepacietību gaidīju viņas meistarklasi un manas cerības attaisnojās. Paldies par iespēju viņu satikt. Tas būs neaizmirstami. Ļoti patīkams cilvēks. Jutu, ka no viņas plūst liela, silta enerģija, kuru dod cilvēkiem un pat iedvesmo. Ļoti iedvesmojos no viņas. Meistarklase bija interesanta un neredzēta. Taču viņas taisnais tonis mani paralizē. Viņš pārņem visu ķermeni. Mammai tas gan ļoti patiktu. Es to zinu. Bet kopā dziedāšana bija lieliska! Man ļoti patīk šī mūzika. Visforšāk bija beigās, kad lika sadalīties divās grupās puišiem un meitenēm, un pašiem izdomāt kā pasniegt dziesmu. Tas bija fantastisks skanējums. Vairākas galvas kopā ir spēks. Zane Jančevska, apguvusi etnomuzikoloģiju. Un meistarklase bija ļoti jauka etnomūzikas tradīciju glabāšanas paraugstunda. Paplašināja sapratni par mūsu tautas dziesmām. Tautas mūzika un dziesmas ir skaistas, ar dziļu domu, iedvesmojošas un pat pamācošas. Labi ka ir tādi cilvēki, kas neļauj tām pārklāties mūsdienu popkultūras putekļu slāni un aiziet aizmirstībā. Aktrisei taisnība – ne velti latviešu valodā “dziedāt” un “dziedināt” ir viena sakne. Apbrīnoju Zanes atmiņu par dziesmu un tautasdziesmu iegaumēšanu. Patika tautas dziesmu izpildījums. Tautiskais instruments – kokle un no dažiem pirkstu salikumiem var radīt tik skaistu pavadījumu. Kokli viņa sāka mācīties 48 gados – WOW! Tas tikai atgādina, kad nekad nav par vēlu sākt mācīties. No šīs meistarklases iespējams ir mazāk ko paņemt sev līdzi, varētu teikt, ka tas bija koncerts ar papildus sniegtu informāciju par izpildīto. Atcerējos daudz teorijas, kuru Kramiņš ir teicis, stāstījis un mācījis.

Viena situācija no aktrises stāstītā arī ar mani ir notikusi. Visi man parasti pārmet, ka es dziedu, uz ko es tad atbildēju, latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta. Attiecīgi atradu tautasdziesmu pretī: “Ar lustīti vien dzīvoju, baltābola kalniņā. Puiši svilpa, trallināja, meitas dziedāj’, gavilēja.” Visu var pateikt ar vārdiem, bet ir daudzi mākslinieciski veidi kā to izdarīt gan ar dzeju, gan deju, gan ar tautasdziesmām, gan ar mūziku, un tas ir interesanti. Patika, tikai vienmēr ir par garu. Labi, ka bija divas pauzes.

Es esmu laimīga. Par iespēju šeit būt, par cilvēkiem, kurus sastopu. Par iespēju pazīt cilvēku, kurš šo visu rada. Un nevienam nekas nav jāpierāda, jo nometne ir un izrāde top. Mēs esam. Uzvarētāju komandā neviens nav zaudētājs, bet zaudētāju komandā neviens nav uzvarētājs. Tāpēc beidziet tās negācijas par putru, saldajiem un zupu, par veikalu, ēšanu un cepumiem. Skolotājas Aija un Anita ir tik sirsnīgas, ar labu humoru, viedas un patīkamas sarunu biedres. Anita ir tāds cilvēks, kāds es nekad nevarētu būt, tāpēc, bet ne tikai tāpēc, es apbrīnoju viņu. Šai nometnē viņa ir visur un visu paspēj, turklāt arī vēl piedalīties izrādē. Viņa ir ideāls asistents un neaizvietojams palīgs Kramiņam. Paldies arī Aijai! Viņa ir laipna, reizēm pat pārāk, jo viens otrs tiešām ir pelnījis rājienu. Savukārt, skolotājs Didzis ir pārāk jauks. Viņam vajag vadīt ansambli studijā. Iepriekš kāds minēja, ka tas var būt bīstami. Kā var kāda cilvēka empātiju uzskatīt par bīstamu!!! Bīstams ir cilvēks, kurš empātiju nepazīst. Savukārt, deju skolotājs Tālis ir tas, kurš atšķiras. Viņa sterilais pragmatisms vēl tikai lēnām ierakstās nometnes emociju krāterī. Neskatoties uz visu, mēs esam komanda, viena sirds, viena dvēsele! Edgar, nomet stresu, viss būs! Paldies par šo iespēju būt šeit!

Uh. Gara, darbīga un ļoti piepildīta diena! Bet lieliski, ka kaut kas iet uz priekšu, bet jūtos tik piekususi un nedaudz sagurusi. Ir vēls vakars, jo kā jau visi šajā nometnē. Sākotnējais stress ir norimies un pie ritma pierasts. Daudz daudz arī smejamies. Nometnē ir forši un patīkami cilvēki, kurus lēnām iepazīstu, veidojas kopīga humora pilna atmosfēra.

Vakaru noslēdzu vēlu, jo ar dažiem cilvēkiem vēl gājām uz estrādi mēģināt. Nakts mēģinājums uz estrādi bija riktīgi foršs. Domāju tas bija ļoti vērtīgi. Nostiprinājām ainu, atklājām lietas pie kurām jāturpina strādāt, kā arī neiztrūka smieklu un dažādu kuriozu momentu. Interesanti, ka Gustavs var pacelt mani, es varu Gustavu, un es varu arī Alisi, bet Gustavs nevar Alisi. Ha, ha, ha, ha! Tas ir reāli tik smieklīgi! Mēs visu laiku mainījāmies, tad viņi, tad mēs, tad viņi, tad atkal mēs. Un tā tālāk, un tā tālāk…. Diena pagāja ātri un spraigi, bez nevienas pauzes, bet enerģijas vēl pietika patiesībā ļoti produktīvam vakaram. Man patika, tiešām. Kārtējā diena ar labu un uzlādētu sajūtu noslēgusies.

19.jūlijs. Nenormāla smiešanās, nesaprašanās, samulsuma brīži.

Rīta celšanās paliek grūtāka ar katru dienu un krosu ļoti negribas. Protams, pēc krosa sajūtas ir ļoti foršas. Sākam pierast. Patika, ka balss iesildīšanā bija Aija. Kad Kramiņš vada iesildījumu, tu iesildi balsi ar bailēm, bet Aija iesilda balsi, lai iesildītu. Man Aijas iedziedāšanās galīgi nestrādā. Reāli nepalīdz, jo augšas paliek nekādas.

Šī diena bija salīdzinoši vieglāka nekā iepriekšējā, jo vairāk aizritēja skatoties un klausoties kolēģus. Gājām cauri “Mūzikas skaņu” ainām un bija tāda relaksējoša sēdēšana un skatīšanās kā citi darbojas. Atgriežas divus gadus nespēlētas izrādes sajūtas. Beidzot tiku patrenēt savu iedalīto lomu, man ļoti patika! Vispār bija galīgi traks pirmais lielais izrādes mēģinājums – nenormāla smiešanās, nesaprašanās, samulsuma brīži… Smieklīgi. Sevišķi tas, kur Diāna paskatījās uz Andri un apjukusi prasīja: “Kur es esmu?” Teiciens: “Georg, šie kalni!” paliks mūžīgi smieklīgs. Diāna ir kuriozs cilvēks.

Man patika dejot valsi un prieks, ka izdevās kaut cik iemācīties lendleru. Es ceru, ka būs vairāk dejošanas, gribu godam nodejot, lai pēc tam nav kauns. Taču ir diezgan apgrūtinoši, dejas ar mazu puisīti. Bet viņš teica, ka viņam patika, tāpēc tas vismaz pozitīvi, ka var kādam radīt prieku. Viss būtu labi, ja būtu mazliet vairāk mēģinājumu ainām. Jo vairāk mēģina, jo vieglāk atcerēties. Saprotu, ka kaut kā jātiek galā arī pašiem, mēģinot brīvajos laikos. Jebkurā gadījumā domāju, ka beigās viss būs labi. Šķiet, ka viss iet uz priekšu un attīstās! Edgars diezgan optimistisks. “Mūzikas skaņas” noteikti izdosies, un pat labi izdosies! Būs īstā noskaņa, vieta, dalībnieki un laika apstākļi. Un kā tad bez skatītājiem? Arī viņi mums dos pozitīvu enerģiju.

Es gribu teikt milzīgu paldies Anitai par visa organizēšanu un vaktēšanu un to, ka viņa vienmēr smaidīga un saprotoša! Paldies arī Didzim – labākajam ansambļu un koru diriģentam, kāds mums nometnēs pēdējos gados bijis! Super profesionālis ar lielu sirsnību un gaismu sevī! Patīk, ka Didzis ir ļoti jauks pret bērniem. Jāuzteic arī pavārīte par garšīgo ēdienu. Tas, protams, bija labs, izņemot Līgas attieksmi. Vēlos uzslavēt mūsu galda atbildīgo – Andris ir malacis! Mums vienmēr viss ir laikā un vienmēr tiek uzreiz atnesta papildporcija. Oi, nu garšīga biešu zupa vakariņās. Ļoti patīk vakara saldais pirms zobu tīrīšanas. Ja var, to vajag paturēt. Bija tik garšīga biešu zupa, un arī biezpiena saldais. Visa diena pagāja vienā skriešanā un steigā. Labi, ka varēju atkal gulēt, jo brīvajā laikā es guļu.

Vakara filma “Callas Forever” par brīnumu bija interesanta. Ļoti patika. Tā aizrāvos skatīties, ka pat nenāca miegs un jutos tā it kā būtu tur blakus un vērotu to visu no malas. Filma tiešām fantastiska, jo parasti, kad ir filma, es aizmiegu. Šoreiz tā nebija. “Callas Forever” ir iespaidiem pilna filma ar ļoti dziļu domu, kuru ne kurš katrs spēs saprast un novērtēt. Māksla prasa upurus! Tā ir mākslinieka dzīve, bet skaista pēc savas būtības ar visām asajām šķautnēm. Varēja just cik grūti ir palikt bez iekšējām spējām. Traģisks dzīvesstāsts. Nepareizas izvēles attiecībā uz vīriešiem… Bija daudz padomu. Patiesībā to jau kādu laiku biju vēlējusies noskatīties, un nu izcila iespēja! Bet man jāsaka, ka tā nebija tik aizraujoša cik gaidīju. Ļoti gribējās raudāt un kāda asara nobira. Tomēr filmas man patīk skatīties tikai vienai. Tad kad ir citi apkārt, ļoti grūti izjust un paļauties emocijām. Žēl, ka filmai nebija īsti kulminācijas, tāda vienveidīga. Gribējās lielāku skandālu, bet emocionāla. Žēl, ka nebija angļu valodas subtitru, tad varētu vieglāk saprast. Varbūt skatīšos vēlreiz… Rezultātā tāds melanholisks man noskaņojums, nezinu kāpēc. Tāds reizēm ir.

Ļoti gara diena, laikam (cerams) zemākais punkts šajā nedēļā. Vispār šķiet, ka esam šeit ilgāk nekā četras dienas. Visi esam mazliet noguruši, jūtams jau ka nometne virzās uz finālu. Vēl daudz jāpadara un jāsaņemas. Ļoti gribētu bonusu, lai vismaz 30 – 45 minūtes dienā pēc pusdienām var pagulēt un uzlādēt enerģiju atlikušajai dienai. Būs labi! Vakara dziesma vienmēr laba, kā rituāls. Un to negribas beigt dziedāt.

Vakars pagāja neformālā gaisotnē – tas bija ļoti nepieciešams, lai nedaudz atslābtu un nomierinātos. Nakts stundā bija sarunas par mūsu dzīves kaislībām. Tās bija krāšņas. Lēnītēm jau devāmies gulēt, kad blakus sadzirdējām balsis. Ilgu laiku mēģinājām noteikt, kas tur īsti runā, Kramiņš vai Didzis. Kad ieklepojās bija skaidrs, ka tas tomēr ir Didzis. Bet man šķiet, ka Kramiņš arī smejas robā, jo to vienmēr dzird. Bet nu gan uz dusu!

20.jūlijs. Kāpēc laiks šeit ir tik ātrs un viss strauji virzās uz noslēgumu?

Rīts bija ideāls! Labs skrējiens un viss rīta cēliens pagāja vienā elpas vilcienā – jutos ļoti enerģiski uzlādēta. Rīta skrējienu skrienot satikām visskaistāko, mīļāko un lokaināko sunīti kāds pastāv. Izdevies rīts. Man jau apnika, ka mēs Streļņikovu tik ilgi darām, es gribu, kad es nākamgad braukšu, lai es visu zinu. Bez tam man nepatīk celties un nepatīk rīta vingrošana.

Brokastīs bija tikai omlete un tomāts, prasījās vairāk, bet vispār man garšoja brokastis. Vēlētos jaunu ēdiena nesēju. Un cik garšīgs bija uzpūtenis, bet nebiju apmierināts ar vakariņām, ēdiena bija pārāk maz un dēļ vēdersāpēm aizgāju no meistarklases. Šobrīd vēders nesāp, pārgāja. Cerams no bada rīt no rīta nenomiršu. Etīnai ir laba gaume uz prjaņikiem.

Šodien bija Altmaņa diena – Altmaņa baznīcas koncerta caurlaides mēģinājums. Bija satraukums, lai gan tieši tas bija vērtīgi. Koncerta mēģis tērpos ir reāls stress. Kāpēc ir tā, ka tikko uzvelc melnas bikses un priekšā redzi Edgaru ar Aiju, tā šausmīgs stress. Besī… Caurlaide bija ļoti nogurdinoša. Didzim paldies par korošanu (koris +skolot), pat kaut kas uz knapu 4 pēc 10 ballēm sanāca! Nepatīk jocīgais “dress code”, bet par laimi Ellai ir smuki svārki.

Sāku satraukties par izrādi “Mūzikas skaņas”, jo vienkārši trūkst laika, un mums straujāk jāiet uz priekšu! Jūtu, ka nāk uztraukums par ainām izrādē. Kopā ar koncertmeistari no jauna atdzīvojas dziesmas, var jau sajust to īsto garšu, kas būs svētdien ar orķestri. Arī koncerta dziesmām man aizķeras vārdi vai melodija, kas ir skumīgi. Pa rītdienu kārtīgi jāsamācās. Labi, ka pēcpusdienā bija brīvs laiks, paspēju iziet cauri visam tekstam, kā arī atkārtot solo deju. Paldies, ka deju pasniedzējs Tālis ir ar mums un var tik daudz ko palīdzēt! Lendlers ir apnicis, nesanāk un negribu. Nu labi, labi – būs vien jādejo. Lendleru mācīties ir garlaicīgi. Ja divi pāri kaut ko nesaprot, tad pārējie paliek paralizēti. Interesēja dejot valsi. Prieks, ka ieradies Oskars, vismaz būs kāds, kurš izvilks mūsu kapteini un baronesi. Nevaru sagaidīt izrādi, orķestri un skatītājus!

Vakarā bija meistarklase praktiskā un muzikālā skaņdarba atklāsmei, kuru vadīja Ieva Parša. Tā bija ārkārtīgi vērtīga, interesanta un vienkārši lieliska. Ieva Parša – izcila! Ir prieks viņu satikt, dzirdēt. Viņas padomi vienmēr noder. Viņa tik smalki redz katrā lietas ko uzlabot, un tik pamācoši, loģiski un saprotami tās izskaidro. Precīza analīze! Patika kā viņa dod ieteikumus kā pareizi frāzēt, nobeigt domu, vai iziet no attiecīgām situācijām. Pateica arī to, ko pati vienmēr dara, lai vieglāk iemācīties dziesmu, t.i. izrakstīt tekstu uz lapas, izrunāt to un vēl asociācijas, lai vieglāk atcerēties. Šo tehniku ļoti pielietoju, vārdus asociējot ar kaut kādu priekšmetu vai darbību. Bija tik interesanti skatīties un klausīties kā izmainās katra sniegums, ievērojot ieteikumus. Fantastiski bija dzirdēt, kā viņa pārveidoja Gustava dziesmu – pirmajā izpildījumā es raudāju, bet otrajā – sajutu lepnumu. Gustav, man ļoti patīk Tava balss! Ļoti patika Agneses dziesma, perfekti piemērota viņai. Tāds trausls, dzidrs dziedājums. Meistarklase bija noderīga, lai gan prasījās vairāk pauzes. Bija nogurdinoši. Mēģināju saņemties. Ar katru jauno meistarklasi tu aizmirsti arvien vairāk iepriekšējo. Noteikti vēl kādreiz gribētu tikties ar Ievu Paršu!!!

Šodiena pagāja ātri, un rītdiena arī būs ātri pienākusi. Šodienas solo nodarbībā tā nopietnāk izgājām visam cauri un spēlējot koncertmeistaram izsecinājām, ka piedziedājumā ir pilnīgi cits ritms. Nācās aprast ar jauno. Dziesma uzreiz likās pat interesantāka, dzīvīgāka. Bija vieglāka diena, tāpēc ka atteicos dziedāt solo. Jutu slodzes un atbildības samazinājumu. Morāls nogurums. Sāk tāds nogurums parādīties, bet mērķim tuvojamies. Visi manā istabā pusslimi, bet es turēšos, es iešu uz skatuves lai vai kas būtu. Gribās mājās, jo Līgas un Kristiana attieksme, gribās mieru un klusumu, bet sapratu, ka kamēr nebeigsies nometne, miera nebūs. Nāk virsū emocijas. Līga ir ļoti smieklīga! Un nevar aizmirst, ka vēl viņa ir stingra!

Beidzot Kramiņa kungs pēc vakara dziesmas uzaicināja doties peldēties ar viņu. Bija jāpaiet astoņām nometnēm, lai tomēr nokļūtu uz to peldi. Ūdens bija vēss un debesis skaidras. Zvaigznes spīdēja spoži un ūdenī atspulgojās. Arī sarunas ar Kramiņu bija jautras, varēja nedaudz atbrīvoties. Laiks iet. Kāpēc ir tā, ka laiks šeit ir tik ātrs un viss pārāk strauji virzās uz nometnes noslēgumu. Par spīti mazāk gulētajām stundām, labā noskaņojumā pavadīts vakars dod spriganumu nākamajā dienā. Rīt būs laba diena – jāiet laicīgi gulēt!

21.jūlijs. Labs darbiņš padarīts.

Kārtējā intensīvā diena nometnē. Tā bija grūta diena. Bez maniem personīgajiem satraukumiem nāca klāt arī “Mūzikas skaņu” uzvešanas stress. Liela slodze gan mentāli/ emocionāli, gan fiziski. Šī diena bija morāli smaga, mēģinājumi viens pēc otra, jāsakoncentrējas, bet daudz kas izsit no līdzsvara. Šis tas sajuka, nobruka. Pat noraudājos. Zinu, ka es varu visu ļoti labi izdarīt un saņemties, bet šobrīd nezinu kā.

Trīs caurlaides izrādei vienā dienā – tas ir izturības varoņdarbs. Domāju tas izsaka visu… Tomēr neviens nesabruka, neaizmiga, nesajuka prātā. Labais! Uz mani sakliedza tikai vienu reizi. Un tas ir pozitīvi. Nogurdinoši, bet labs darbiņš padarīts. Tieši kā kolēģi teica – ar tērpiem ir pavisam savādāk, visi priecājas un lepojas savās skatuves formās, nu forši! Man beidzot der balles kleita. Bet man bija prieks palīdzēt pārģērbties visiem! Un interesantākais, ka tajos mēģinājumos pazuda laika sajūta, cerams ka tiku televīzijā.

Kolektīvs vēl vairāk sadraudzējās, kaut arī neizpaliek bez stresa. Didzis ar savu gaišumu caurlaidē dalās, un tas padara procesu vieglāku. Man bija prieks atkal strādāt ar Vaici! Tā tiešām ir baigi labā lieta! Daiga un Vaicis visu pieskandēja profesionāli skaisti… Diriģents sāka ar lielu enerģiju, bet tad vai nu sagura, vai sajuta neizbēgamību. Mūķenes vien dabūja strādāt veselu stundu. Gaidīšana un mēģinājuma skatīšanās visus nogurdina vienlīdz. Ļoti ceru, ka Diāna tiks uz strīpas. Bija noslogots vakars, lai arī pārējā diena bija salīdzinoši viegla. Un protams ēdināšana bija laba, tikai ēdiena pārāk maz. Ēdiens ir tik gards un trekns, ka tērps knapi pogājas ciet, jāsāk ievērot robežas. Es biju tik laimīga, kad Kramiņš paziņoja, ka būs rīsu putra. Ak, nevaru sagaidīt to debešķīgo garšu!

Šī bija stresaina diena. Es jutu, ka visi bija uzvilkti, arī es. Ļoti. Šodien pa dienu pat īsti negribējās gulēt. Tikai sākās briesmīgās dienas! Neciešu! Nevarēju beigt kaitināties no tā, ka visi nedarīja to ko vajag un stāvēt. Vēl tā gribās kārtību no citu puses. Man patīk, ka visi izdara kārtīgi un precīzi. Nosliece uz perfekcionismu. Bet tieši tas adrenalīns ir tik nepieciešams, tā spriedze. Ak, es guvu tādu baudu!

Jauki, ka rīt var stundu ilgāk pagulēt. Toties pēc tam – koncerts! Ceru, ka rītdien iedziedinās Kramiņš un koncertā skanēs! Tikai es neatceros vārdus latīņu dziesmām. Pa kluso izdzēru trīs tējas, skatoties mēģus, jo piemetās kaut kāds vīruss un vājums un klepus. Cerams, ka rīt būs labāk! Visos ir jūtams sagurums. Priecē vakarā iespēja pievienoties uz peldi, tā atspirdzina. Novēlu visiem izturību, jo mums priekšā vēl divas svarīgākās dienas! Ceru uz kādu spēku no malas, nezinu kā būs. Zinu tikai to, ka man te ļoti patīk. Es jau sapņoju par izrādi un visiem cilvēkiem, kuri dabūs to redzēt. Un domāju, vai viņiem patiks? Ko viņi par to domās? Cik veiksmīgi mums izdosies? Ai, ai, ai! Kaut nu būtu labi! Tad jau redzēs, bet darbs ir ieguldīts, un tas noteikti atmaksāsies.

22.jūlijs. Altmaņa haoss un mājas, kuras dveš mieru.

Es pat nezinu ko lai saka! Kā par brīnumu piecēlos agrāk nekā paredzēts, pati no sevis. Paveicās, jo varēju matus izmazgāt. Un tad jau brokastis un autobuss, lai dotos uz koncertu Balgales baznīcā. Skaista baznīca, līdzās Edgara Kramiņa lauku mājām, kurās iesildījām balsis. Šajā baznīcā dziedu jau otro reizi. Pirmoreiz Ziemassvētkos. Šoreiz bija siltāk. Mēģinājums izsita no līdzsvara. Haosu ieviesa Altmanis, kura saksofons nesaskanēja ar ērģelēm, tad viņam nepatika ritms, vajadzēja savu solo utt. Alvils Altmanis atbrauca uz koncertu un sajauca visiem galvas – tipisks autors. Pat koncertā viņš kora dziesmas vidū sāka dauzīt savu saksofonu, pie tam neritmā. Noskaņojums bija stresains, tā arī nodziedāju. Es nespēju atslēgties no apkārt notiekošā, tāpēc neizbaudīju ne savu uzstāšanos, ne kora dziesmas. Koncerts bija gaišs un priecīgs. Paskrēja ātri, bija garīga atmosfēra. Bija forši. Tikai žēl, ka Gustavs atkal nedziedāja. Nodziedāju līdz galam, bet atkal uztraucos. Ceru beidzot tas kaut kad pazudīs. Laikam jau paldies, ka piespiedāmies cīnīties un nodziedāt savu duetu. Kā vienmēr Didža pozitīvisms piedod daudz gaišuma. Patīk “Baltā dziesma” ar saksofona starpspēlēm. Man patika baznīca un koncerts, bet nepatika, ka sāka līt lietus.

Visvairāk Balgalē man patika Kramiņa kunga lauku mājas, kuras dveš tādu mieru. Tur ir tik veldzējoša noskaņa. Lauku mājas teritorija arī baigi plaša un dārzs pilns ar ogām un stārķiem – tas bija kā mans sapņu dārzs. Vecāki ir ņipri saimnieki, viss skaisti sakopts! Un tās upenes!!! Tik gardas! Un avenes… Sen nebiju ēdusi avenes, bija ļoti, ļoti garšīgi! Varēja kārtīgi saēsties! Tā bija dikti laba lieta! Paldies! Vēl pamanīju kādu interesantu lietu, viens upeņu krūms bija ļoti izpleties un likās milzīgs. Nākamreiz braukšu ar savu spainīti, lai palasītu upenes! Man dārzā ir tikai viena jauna maza ērkšķoga, kur ogas nolasa suns un spēlējas. Bija arī ļoti garšīgas pusdienas un vakariņas Edgara mājās. Tā maizīte pusdienās bija tik garšīga, ka gribu recepti.

Un tad bija dienas foršā daļa ar mēģinājumu Talsu Sauleskalna estrādē. Man patika. Estrāde ir milzīgi plata, tualetes ir milzīgi plašas. Skatuves apguves mēģinājums pagāja ar lietussargiem un lietu. Lietus visu sajauca – dari ko gribi! Es nosalu un sildījos augšā. Ticu, ka Edgars sarunās ar tiem augšā par labiem laika apstākļiem rītdien. Baiba ir pelnījusi triumfu savā dzimtajā pilsētā. Braucot atpakaļ uz Dundagas pili, pamanīju uz estrādes Gustava riteni zālājā. Braucām atpakaļ un nolikām lai nepazūd. Man vispār bija liels uztraukums par Gustavu, pārdzīvoju par viņa garīgo stāvokli. Manuprāt mūsu aina izdosies!!! Ceru, ka jaunās Trapa bērnu meitenes sadarīs visu un Gustavs ieslēgsies, kā es. Zinu, ka viņš var. Bet kā būs ar orķestri? To uzzināsim tikai izrādes dienā! Taču prieks, ka spējām ar viņu atrast kopīgu valodu, un viņš spēja tik galā ar manu lielo enerģijas daudzumu. Mēģinājums pagāja veiksmīgi, bet bija jābrauc vienā mašīnā ar Sandi… Rīt gan braukšu ar Tāli. Jutu, ka mēģinājumā sāku atgūt enerģiju, esmu priecīga, tāds pacēlums. Vakarā vēl sapinu astoņām meitenēm bizes, tas bija smagi! Bet tagad ar labu nakti! Saldus sapņus! Rīt Lielā diena! Un kaut nu tā izrāde Sauleskalna estrādē nospīdētu! Man patika tas pelēkais autobuss, jo tur ir tā mīlīgi. Es domāju, ka visi aizmirsīs par manu vārda dienu, jo es pati par to biju aizmirsusi. Vakarā jau sajutos kā mājās, žēl tagad braukt prom. Man liekas, ka es raudāšu pēc izrādes. Ļoti laba sajūta par padarīto.

23.jūlijs. 40 gadus nav lijis un nelīs!

Ar nepacietību un prieku gaidīju nometni! Bet nu tā izskan ar lietu, miglas vāliem, varavīksni un “Mūzikas skaņām” Talsu Sauleskalna estrādē.

Lietus dēļ bijām norūpējušies ne ap jokam – kas notiks? Visu sestdienu un arī svētdien no paša rīta lija. Un arī vēl 15:00, kad ieradāmies estrādē. Orķestra mūziķi neziņā sēdēja autobusā. Visi visu laiku pētījām laika prognozes tālruņos. Bet Kramiņa kungs par to tikai iesmīnēja un bija absolūti mierīgs. Vakar viņš gan teica: “Ja līšot, tad tā būšot Dieva zīme, ka viņam jābeidz savas skatuves gaitas.” Izrādās, ka 40 gadu laikā, kopš viņš uzstājas brīvdabā, nekad nav bijis lietus. Man šķiet, ka viņam ir īpašās attiecības ar Dievu to kungu un pat laika apstākļus var noregulēt, jo tiešām nelija. Pēkšņi, kā uz burvja mājiena, lietus beidzās un atspīdēja saule, sākās mēģinājums un skatītāji sāka ieņemt savas vietas. Tātad mums ir cerības uz izrādi nākošajā vasarā!

Izrādei beidzoties, tika sumināta Baiba, kura saņēma augstāko vērtējumu – desmit, un tika izdalītas apliecības. Publika bija tik atsaucīga un Baiba piedzīvoja savā dzimtajā pilsētā īstu triumfu. Bija atbraukušās arī skolotāja Inga un Arita, Astra Krēsliņa un Solveiga Raja. Tas bija tik mīļi. Bet tai pašā laikā bija tik skumji. Daudzi raudāja un absolūti neviens negribēja šķirties un doties mājup. Tas ir saprotami, jo mēs taču esam viena komanda, viena sirds, viena dvēsele. Un tā mūsu tagadnē ir liela vērtība.

Beidzot beigsies negācijas par rīta vingrošanu, ēdienu un to, ko drīkst un ko nedrīkst nometnē. Bet tas taču ir tik mazsvarīgi, jo pietrūks kopdziedāšanas, kopdejošanas, sarunas par dzīves kaislībām, nenormālās smiešanās, nesaprašanās, samulsuma brīži… Un, protams, arī vienojošā momenta – vakardziesmas. Žēl, ka jau rīt katrs atkal ieslēgsies savā šūnā un pārstās smaidīt.

Nez vai dzīvē vēl būs lemts atriezties tik iedvesmojošā vietā kā šī nometne Dundagas pilī? Tāpat ļoti gribas atgriezties tai veldzējošajā noskaņā, kāda valda Edgara lauku mājas, ar lauku plašumu, dīķi, ogām un stārķiem. Skumīgi ir tas, ka dodos prom no studijas, bet es to neuzskatu kā ko traģisku vai sliktu, drīzāk atskatos uz šo vietu kā fantastisku un neizsakāmi vajadzīgu posmu savā dzīvē, par ko esmu ļoti pateicīga. Bēdīgi būs šķirties no šiem mīļajiem cilvēciņiem, man viņi pietrūks, bet nav jau tā, ka pazudīšu uz mūžīgiem laikiem.

Esmu laimīga par iespēju šeit būt, par cilvēkiem, kurus sastopu. Par iespēju pazīt to cilvēku, kurš visu šo rada. Vēlos pateikt lielu paldies Didzim par vienmēr pozitīvo un dvēselisko noskaņojumu nodarbībās. Liels paldies Tālim par pacietību un iespēju ar viņu strādāt. Liels paldies Anitai, ka viņa vienmēr ir blakus un smaidīga. Liels paldies manas (Johannas istabiņas) meitenēm par smieklu, atbalstu un patiesā “es” pildītiem vakariem un mirkļiem. Paldies visiem Trapa bērniem! It īpaši Kristianam un Kārlim ar kuriem kopā šī jau ir ceturtā izrāde! Arī Oskaram par viņa bezfiltra komentāriem, kas vienmēr liek pasmieties. Un, protams, paldies arī Edgaram Kramiņam par doto iespēju parādīt sevi un izaicinājumu izkāpt no rāmjiem. “Ar rāmjiem ir tā. Vieni tajos dzīvo un laukā nenāk nemaz. Otri tajos reizēm dzīvo, reizēm nedzīvo, iznāk laukā un aiziet atpakaļ. Trešie tajos nedzīvo. Viņi tajos nomirst. Tas ir, viņi tajos arī nenomirst, bet pēc nāves viņus tajos ieliek.” (Imants Ziedonis)

Aizvien vairāk saprotu Kramiņu. Sākumā viņš šķita neizprotams, bet beigās jāatzīst, ka ar savām netradicionālajām metodēm un neierasto humoru, viņš  nedēļas laikā pārvērtis biklos cilvēciņus līdz nepazīšanai. Paldies par iespēju būt šeit un iepazīt Tevi! Un te nu vietā būtu citēt Arturu Šopenhaueru, kurš saka: “Visvairāk pūlis neieredz cilvēku, kurš domā savādāk. Ne tamdēļ, ka viņam ir personiskais viedoklis, bet gan tāpēc, ka viņam ir drosme domāt vientulībā un atšķirties no citiem. Tas ir tieši tas, ko ganāmpulks nemāk.” Paldies Edgaram par noganīšanu!

Kopumā liels paldies visiem nometnes dalībniekiem par jauki pavadītu nedēļu! Man ļoti patika nometne un ir ļoti laba sajūta par padarīto. Šī bija viena no labākajām manas dzīves nedēļām.