Par
Vokālās mākslas vasaras laboratorija „Izdziedi vasaru!” tika atklāta 5. augustā ar Jauno vokālistu rezidentūras dalībnieku sarūpēto koncertu “Mīlas dziesmas”.
Tās izskaņā, pēc intensīvām 9 darba dienām, „Izdziedi vasaru!” dalībnieki, kopā ar pedagogiem iekļāvās Jaunpils pašvaldības rīkotajos Viduslaiku svētkos, izrādot Garīgās mūzikas koncertu, Viduslaiku tematikai veltītu koncertuzvedumu un Riharda Rodžersa un Oskara Hammeršteina mūziklu “Mūzikas skaņas” (skat. video).
„Izdziedi vasaru!” dalībnieku vidū bija divdesmit viens 9 – 23 gadus vecs dalībnieks no Alūksnes, Mazsalacas, Madonas, Rīgas, Mārupes, Ogres, Talsiem, kuri 9 dienas 5 pedagogu vadībā pilnveidoja savu izpratni par vokālās meistarības atšķirībām un interpretācijas iespējām. Tās jaunākais un vecākais dalībnieks bija dēls Eduards un tēva Andris Vilkasti no Smiltenes. Ar dalībnieku pārdomām varat iepazīties Diensgrāmatas sadaļā.
Pedagogi
- Solo dziedāšanā Edgars Kramiņš un Aija Smiltēna
- Balss skološanā Anita Morozova
- Ansambļa dziedāšanā Sandra Lielanse
- Skatuves kustībā Tālis Sils
- Koncertmeistari: Daiga Blumberga, Francis Gaiļus un Klāvs Liepiņš
- Meistarklases: Gundars Āboliņš un Ieva Parša
- u.c.
Dienasgrāmata
- augusts VISS SĀKAS
Prieks atgriezties Jaunpilī pēc pieciem gadiem. Ieradāmies laicīgi. Ir mazliet dīvaini, ka esmu jau šeit, bet pārējie tikai ierodas. Veca pils ar savu noskaņu, interesanta un labi saglabājusies Ļoti patīk interjers. Arī apkārtne ļoti skaista. Vasara pilnā plaukumā. Tiešām atkāpjas ikdienas problēmas un arī sevi var citādi apzināties, nekā parasti. Šodien pirmo dienas daļu pavadīju nelielā uztraukumā, bet tas ir daļa no visa procesa.
Ir patīkami nometnē justies kā mājās. Visi pazīstami, dienas ritms zināms. Bija jauki beidzot atkal satikt cilvēkus, kurus kādu laiku nebiju redzējusi. Radoša atmosfēra. Pirmās dienas iespaidi būs iepazīšanās, atvērtība, sadarbības, mācības un dienas noslēguma rituāla dziesma „+”.
Mani ļoti iepriecināja „Mīlas dziesmu” koncerts. Tas bija interesants un skaists. To bija salīdzinoši viegli klausīties. Ļoti patika dziesmas, visu meiteņu veikumi, skanīgi, izbaudīju. Vislabāk patika Rahmaņinova romances. Klausoties kļuva skaidrs, ka šī paaudze ar krievu valodu saskaras reti. Meitenes turējās ļoti labi un visas lieliski tika galā ar savu uzdevumu, lai gan viņām tas noteikti bija izaicinājums. Īpaša uzslava vācietei. Pārsteidza Vikas un Etīnas sniegums, jo, viņas klausoties un skatoties, nespēju beigt smaidīt. Raibā putekļu slotiņa Izabellas Rubules rokās bija traucējoša un nodeva viņas satraukumu. Koncerts mani iedvesmoja.
Vakariņas bija gardas. Gribētu mainīt ēdienreižu garumus, jo dažu kompleksu dēļ ēdu lēni un tāpēc gribētos ēst biežāk. Mēģinājuma un koncerta laikā nonācu pie tā, ka man sāp kuņģis un iekšas. Uz nometni jau ierados ar fizisku un emocionālu nogurumu. Nosēdēju gandrīz visu ceļu mašīnā un apbēdināja tas, ka neierados laicīgi L Ceru sevi šeit uzlādēt, ne tikai tērēt spēkus. Pēc koncerta diezgan liels nogurums un tad vēl trīs stundu garš kora mēģinājums. Tas pagāja nemanot. Lieliska un ļoti sirsnīga ansambļa skolotāja Sandra. Jauka, gara diena. Parunāšu ar istabas biedrenēm un ar labu nakti!
6.augusts. JĀDODAS SPĒLĒT KĀRTIS
Šodien bija ļoti forša un interesanta diena, tāpat kā iepriekšējā nometnē. Man patika rīta rosme – ļāva pamosties un nebija pārāk nogurdinoša. No rīta aizgājām uz brīvdabas skatuvi un izvingrojāmies. Vingrošana nebija tik stingra, kā citos gados. Baigi īsais kross. Gaidu rītdienu un ceru, ka rīta rosmē varēšu paskriet bez aizķeršanās.
Esmu labi iejutusies. Streļņikovas elpošanas vingrinājumi ieveda īstajās „sliedēs” – tagad jūtos kā nometnē. Šodien sākām darbu pie solo, kora un ansambļa dziesmām. Pārsvarā visa diena pagāja ansambļu un koru nodarbībās, kas šķita mazliet neierasti. Man ļoti interesanti šķita mēģinājumi korim un ansambļiem. Kora skolotāja Sandra ir maiga, un es teiktu, ka nedaudz par maigu. Gribas kaut ko stingrāku un disciplinētāku. Kopumā koru un ansambļa stundu bija par daudz. Tās liekas nedaudz garlaicīgas. Pārāk daudz stundu, kurās mēs mācāmies balsis atsevišķi, bet nepaspējam un neizdarām lietas, kas būtu svarīgas visam kopīgam korim. Māksla rodas mokās.
Patika stunda pie Aijas. Solo nodarbībā man iedeva dziesmu koncertam. Mī un žē! Es to nevēlos, jo man ir bail un neesmu pārliecināta par savu vokālu, nu man nepatīk, kā skan mana balss, kad dziedu viena pati un soprāns (ansamblī). Paldies Dievam, ka atcēla, jo manas balss saites ir kaput! Vokālā nodarbība pie Edgara Kramiņa ir kā reta, vērtīga grāmata, kas parāda virzienu, kurā doties.
Salīdzinoši ar citām ēšanas vietām, Jaunpils krodziņš ir izcils. Ēdināšana fantastiska, izņemot brokastis, pārāk sātīgi. Ēdiens labs, bet brokastis nepietika. Būtu jauki, ja tiktu piedāvāti dārzeņi. Varbūt āboli. Ļoti garšīga tomātu biezzupa. Cerams, rīt nebūs tomātkečupzupa. Es ļoti labi paēdu, bet cik dzirdēju, lielajiem puišiem ēdiens mazliet par īsu. Vajag vairāk ūdeni un tēju. Ēdināšana labāka bija Gārsenē. Pieņemu, ka tāpēc, ka tur gatavoja priekš cilvēkiem, nevis priekš uzņēmuma.
Nobeidzām dienu ar vakara lieliskāko piedzīvojums – pagājušā gada izrādes „Mūzikas skaņas” ieraksta noskatīšanos. Biju priecīga par šo iespēju. Bija interesanti sevi un citus pavērot no malas. Tas bija ne tikai ļoti izklaidējoši, bet arī iespēja novērot dažas lietas, pie kurām vērts piestrādāt. Vienreizēja izrāde. Neredzēju nevienu trūkumu. Un pēc tam, stāvot pagalmā, sajutu, ka mums šogad ir iespēja radīt kaut ko vismaz tikpat labu. Šai viduslaiku gaisotnē, bruģētā pagalmā, ar arkām. Žēl, ka nebūs orķestra. Vakarā lija un bija ļoti svaigs gaiss. Vajag nodarbības ārā. Tagad visas domas projicēšu uz to, lai izrādes vakarā nelītu lietus. Un tomēr jāpiebilst, ka šeit, nometnē, valda netverama eiforija. Remarka „Trīs draugu” garā. Vakara dziesma lika pasmaidīt.
Diezgan mierīga, salīdzinoši brīva un izcila diena, kas paskrēja ļoti ātri. Nepaspēju attapties, kad vakars jau klāt. Kopumā jūtos labi, ir nogurumiņš, kas liecina, ka darbiņš padarīts. Bija pāris brīvās stundas, varēju pagulēt. Jauki, ka varēja uzraut kādu kāršu partiju. Varētu kādu vakaru savākties kopā un uzspēlēt kopīgi, bet zaudētāji varētu izdziedāt kopdziesmās savu balsi pastāvīgi, jo tad var pārliecināties, ka mēs pārzinām dziesmas. Bet nu tagad jādodas spēlēt kārtis.
Iemācījos vairākas dziesmas no galvas, kas ir jauki. Saņēmu dažādas piezīmes, dažas sīkas, nepamatotas. Garastāvoklis un iekšējā sajūta liecina par to, ka jūtos aizskarta. Lieliska istaba un dāmas, ar kurām dzīvoju kopā. Varētu būt labāka skaņas izolācija un telpu izkārtojums. Koridora smaka atgādina bērnudārzu. Gultas patīkamas un gulēšana kā tāda – jauka. Lai gan ir manāms dušu trūkums, tā nav visai liela problēma. Salīdzinot ar Gārsenes pili, jo te esmu tikai otro gadu, varu teikt, ka šī lokācija patīk daudz vairāk.
7.augusts. EIFORIJA TURPINĀS
Šodien nekas daudz nenotika. Rīta rosme bija patīkama. Kamēr citi skrēja, es gāju. Rīt noteikti būs savādāk.
Dienas pirmā puse bija nedaudz garlaicīga ar daudz ansambļu stundām. Pēc tām balss bija ļoti nogurusi. Korī un ansamblī sanāca pārpūlēt balsi, jo vairākas reizes ir jāatkārto jau labi zināmās partijas. Žēl, ka šogad nav C ansambļa.
Šodien bija pirmās deju nodarbības. Tās ļoti atsvaidzina un liek izkustēties. Man liels prieks par viduslaiku dejām un dziesmām. Man ļoti patīk mana loma, kā arī dejas, kuras šodien Tālis mums iemācīja. Tik jauki, ka šogad nometnē ir vairāk iesaistītas dejas, kas pagājušo gadu trūka. Vakara dejošana ļoti patika, nebija ne garlaicīgi, ne pārlieku viegli. Apsveicami, ka mīļais Gustavs ir iemācījies valša soļus. Mans uzdevums laikam būs paveikts.
Šī diena bija labāka nekā iepriekšējās, jo mums patika atkārtot tekstu no “Mūzikas skaņām” un to notēlot. Laikam kaut kas ir iesēdies atmiņā. Bērnu ainas esam veiksmīgi atkārtojuši. Mēģinājumos pozitīvi uzlādējos. Varēja manīt, ka slodze pieaug, bet varu manīt arī progresu.
Tērpu skate bija interesanta, veiksmīga un vairs nesagādāja grūtības. Patika. Mēs griezāmies ar kleitām un iefilmējām palēlinājumā. Tērpi kļūst aizvien izsmalcinātāki. Trapa bērni jau ir iejutušies kā reāli viena ģimene.
Ēdināšana, kā vienmēr, izcila! Ķirbju zupa bija ārkārtīgi garšīgs ēdiens! Tikai žēl, ka šīs krēmzupas ir tik pikantas, jo tad vajag daudz jo daudz ūdens, kura pie galda visiem nepietiek. Tas ir liels trūkums. Mazāk garšvielu! Man negaršo veģetāriešu zupas. Gaidu brokastīs putru. Interesanti, ka vairs nedod to garšīgo, nē, debešķīgo baltmaizi. Tā bija tik mīksta, maiga un salda. Bija daudz dejošanas nodarbību. Valsis jau sāk lēnām padoties, toties pie Lendlera ir ko strādāt.
Šodiena uzkrāja lielu nogurumu. Patiktu blīvāks darba grafiks, jo, mostoties astoņos, es noskaņojos intensīvam darbam un no tā izrietošam gandarījumam. Bet, ja 3h sanāk sēdēt dīkstāvē, vakarā jau pietrūkst tonusa darboties un sanāk pieļaut kļūdas darbā un komunikācijā. Cerams, ka šī iemesla dēļ nesanāks „atrauties”. Brīžiem jutos besīgi, jo nejutu enerģiju un atdevi no citiem dalībniekiem.
Brīvajā laikā izgāju pastaigā pa pilsētu. Es negribētu dzīvot Jaunpilī. Septiņi tipi, ko sastapu divās kompānijās, bija agrā pēcpusdienā jau apbruņojušies ar aliņiem, cigaretēm un TOP maisiņiem. To visu papildināja rugāji, parka soliņu režīmā gūts iedegums un bezzobains smaids. Tāpēc pastaiga bija īsa un atgriezties pilī bija īsta atveldze. Pēc veikala nositu laiku skatoties Youtube, jo skolotāji, ar ko varētu paveikt kādu papildu darbu, visu laiku bija aizņemti. Jūtos satraukta par ansambļiem un dejām. Šķiet, ka ļoti maz laika palicis. Saimes aplī es nesapratu – es palieku Eberfeldu meita vai nē? Rīt noskaidrosim! Ceru rītdien sagaidīt vairāk saules!
Pagājusi ražīga diena, kura šķita vienlīdz gara un īsa. Kopumā diena bija produktīva un noteikti ne smaga. Pēc iepriekšējās dienas stresa šī diena bija sakārtotāka, mierīgāka. Repertuārs izkristalizējies, bet tā apguvē vēl ļoti daudz darāmā. Jā, nevaru atrast šai dienai nekādus mīnusus, ir apjaustas pils dzīves norises, laikam tiešām jādodas gulēt.
Liels paldies Aijai par padomu, atbalstu un sapratni. Paldies Edgaram par iespēju būt šeit, vadīt tik spraigas dienas un nejusties nogurušai. Atkal eiforisks ieraksts bez gandrīz nekādas saistības ar realitāti.
Man it nemaz nepietrūkst māju. Labprāt paliktu šeit uz vēl desmit dienām. Šodien pirmo reizi mūžā redzēju kāzu ceremoniju un man likās, ka tā ir krāšņa. Bet tajā ceremonijā bija briesmīgs mūziķis! Šausmas!
Pirms gulētiešanas padzērām tēju vecāko meiteņu istabā un klausījāmies, kā Baiba zālē skaisti dzied. Ļoti patika vakarā pirms miega paklausīties Baibas mēģinājumu. Tad gājām gulēt. Emīlija mums izstāstīja par Jaunpils spokiem un Līva parādīja, kāds šis spoks izskatās. Tad mēs sabijāmies, jo dzirdējām soļus, jo visi taču guļ. Bija ļoti vēls un tāpēc aizgājām gulēt.
8.augusts. MUŠU UZBRUKUMS
Šorīt bija daudz grūtāk pamosties. Patika rīta rosme. Šodien no rīta es noskrēju visu līdz galam J. Ceru, ka nebūs jāskrien vairāk, jo šī brīža norma ir labā daudzumā. Vingrošanā bija dažs labs, kas nemācēja iztaisnot muguru.
Ir izkristalizējies apgūstamais repertuārs, un jūtos labāk, jo zinu, ko daru. Šodien bija jāmācās daudz dziesmu no galvas. Ir pāris, kas jau izdodas ļoti labi, tomēr ir vairākas, pie kurām daudz vēl jāstrādā. Piemēram, dziesma vācu valodā, kā Loengrīns u.c. Tās ir diezgan sarežģītas. Iepazīstot dalībniekus, sakārtojas dziedamā repertuāra intonatīvā puse. Kopkoris sāk izklausīties labāk. Sapratu, ka es tagad varu precīzāk iemācīties savu balsi. Taču man baigi nepatīk tā kora skolotāja. Patīk arī deju mēģinājums, kur bija jādejo ar Alisi, Kārli, Kristianu, Elizabeti, Etīnu un Undīni. Šodien bija arī teksta atkārtošana un tā atkal bija interesanta. Man liekas, ka man vislabāk patīk mēģināt „Mūzikas skaņas”. Arī tērpu skate pagāja ātri un veiksmīgi. Man ļoti patika mērīt mūku tērpus un redzēt, kā tie izskatās citiem.
Ļoti patika Ievas Paršas meistarklase un tas kā viņa strādāja ar nometnes dalībniekiem. Meistarklase šķita iedvesmojoša un bija ļoti noderīga. Bija kodolīgi un vērtīgi padomi. Man viņa šķita lieliska, un es ticu, ka no mūsu dziedāšanas analīzes es ko ieguvu daudz atziņu, par kurām domāt un pie kurām strādāt. Man ļoti patika klausīties, kā citi dzied, un dzirdēt Ievas ieteikumus. Man arī gribējās dziedāt, bet es biju nobijusies. Kad mani izsauca, biju priecīga un satraukusies, tāpēc bija grūtāk ieņemt elpu, bet esmu apmierināta, ka nodziedāju un piedalījos. Apbēdināja uzstāšanās, kuru pati slikti atceros milzīgā uztraukuma dēļ. Es daudz domāju, lai novērstu negatīvās domas un dziedātu cilvēku priekšā bez liekām bailēm, tomēr nevaru īsti atrast risinājumu. Varbūt ka ar katru uzstāšanās reizi mans uztraukums pieaug. Lai vai kā, es labprāt redzētu Ievu Paršu arī kādā turpmākajā nometnē. Forša meistarklase un spilgtākā atmiņa no šodienas. Ieva ir apliecinājums senai patiesībai – jo lielāka personība, jo vienkāršāka un pieņemošāka attieksmē pret citiem. Šodienas meistarklase bija burvīga un ar nepacietību gaidu nākošo.
Man ļoti garšojas brokastis. Maltītes sanāk vienīgais laiks, kad nedaudz atslēgties. Zupa bija pārāk sāļa un uz galda vajag 3x vairāk ļoti garšīgās maizes. Būtu labi arī 2x vairāk to pamatēdienu. Pie saimes apļa nebūtu slikti atgādināt, ka brīvie brīži domāti individuālajām pašmācībām vai mēģināšanai pa pāriem. No Kramiņa mutes tas skanētu autoritatīvāk.
Bija laba diena un kopumā tā pagāja ļoti ātri. Šķiet, ka laiks skrien. Jau var just nelielu balss nogurumu. Katrs mēģinājums ir jauns piedzīvojums. Viss šķiet jau zināms un arī repertuārs gandrīz viss ir no galvas. Atliek atkārtot dejas soļus, un viss būs kārtībā. Diena bija mēģinājumu pilna, bet, kad man nav nekā, es garlaikojos. Vakarā uzzināju, ka man ir bezlimita mobilie dati līdz pat septembrim. Varbūt tad, kad man nebūs nekā, man nebūs garlaicīgi. Vakarā mācījāmies dziesmas no galvas un gājām gulēt. Bet trakākais ir miegs. Man naktī uzbruka viena muša. Tā ielien degunā, un es elpojot viņu gandrīz vai ierauju iekšā, bet vēlāk šī mēģina tikt mutē. Tīrākās šausmas! Pat mušas neļauj atpūsties. Pietiek jau ar to, ko Kramiņa kungs to neļauj, tagad vēl arī šis!
Pārsteigumus uztaisīja ķermenis – jāmeklē iemesls, kādēļ uznāca vājums.
Nav īsti spēka un iedvesmas neko rakstīt. Ceru uz enerģiskāku un mundrāku rītu. Gribas vairāk redzēt un sajust sauli. Es noskaidroju līdz galam, tomēr esmu viduslaikos princese, kuru precēs, bet man ir 11! Cerams, rīt noskaidrošu, ko un kā es to darīšu. Guten nakte!
9.augusts. PIE TĀ, KA GARLAICĪGI, VAINĪGS KATRS PATS
Nometnes 5.diena. Dzīve pilī ieguvusi noteiktu ritmu. Koris. Dejas. Solo. Turpinām slīpēt repertuāru. Prieks, ka iemācījos visu dziesmu no galvas vienas dienas laikā. Audzēkņi apgūst repertuāru individuāli, labo kļūdas. Pilnvērtīgs mēģinājums ansamblim. Meitenes ļoti atbildīgas par saviem solo dziedājumiem koncertā. Man patika dejošanas mēģinājums un solo dziedāšana. Man ļoti patika mūķeņu mēģinājumi. Bet kora skolotāja tomēr varētu būt striktāka, jo dažbrīd mēģinājumi ir īsts tirgus.
Varu godīgi teikt, ka šo dienu izbaudīju. Droši vien tāpēc, ka bija vairāk dejošanas nodarbību, kuras notika jautrā gaisotnē. Ļoti patīk viduslaiku kopdeja. Deju stundas ir tik foršas, jo dejošana sagādā prieku. Tas gandarījums, ka iemācies visu un pēc tam uzslavē. Mani priecīgākie mirkļi nometnē. Turklāt dejojām ar izrādē izmantotajiem apaviem, kas uzreiz daudz ko mainīja. Noprecizējām viduslaiku deju zīmējumus. Domāju, tērpos būs iespaidīgi. It īpaši man patīk tautas un vešerieņu deja. Fināla deja jau sanāk diezgan labi, bet lendlers ar piņķerīgajām roku pozīcijām un lēcieniem ne pārāk. Ceru, ka Tālim mēs visi vēl neesam „uzkrituši uz nerviem”. Viņš ir ļoti noteikts un mierīgs visā, ko viņš dara. Es katru dienu atceros viņa vārdus: „Pie tā, ka ir garlaicīgi, vainīgs ir tikai katrs pats” un „Tev jāpatīk visam, ko tu dari.”
Man garšojas gan brokastis, gan pusdienas un vakariņas. Bija labs ēdiens. Patika, ka zupa nebija sāļa.
Ļoti pozitīvi vērtējamas vakara meistarklases – gan praktiskā, gan teorētiskā ziņā. Šodienas, tāpat kā vakardienas, bija ļoti iedvesmojoša un sniedza daudzas atziņas, pie kurām piedomāt turpmākajā laikā. Āboliņa meistarklase bija ļoti jauka un tās atmosfēra bija tik atbrīvota un viegla! Jūtos ļoti pacilāti. Viņa pasakas lasījums bija vienkārši wow! It sevišķi pēdējā par tīteni. Gundara Āboliņa balss skanēja kā čella atskaņojums realitātē. Ļoti ceru, ka viņš ar sarunām par teātri, tiks iekļauts izņēmumu sarakstā. Meistarklase bija izklaidējoša, lai gan formāts bija tik vienkāršs kā sēdēšana pie galdiņa un kontakts ar mums, klausītājiem. Diemžēl visas 3 stundas nevarēju nosēdēt bezdarbībā. Pie tam vēl sākās sirēna, ausīs pilnīgi dunēja. Meistarklasē bija spilgti piemēri par runas melodijas plūdumu. Ļoti patika viņa miers, skaidrība runā un domā. Iedvesmojoši! Bija iespēja mierīgi klausīties un parunāt, jo trūkst vienkāršas čalošanas. Šīs sarunas vienmēr noved pie kaut kā jauna, un beidzot bija iespēja saprast sevi, kas ir slikti. No viņa staroja kaut kāda harizma, kas pievelk. Ar aizrautību klausījos, kaut brīžiem nāca miegs. Ļoti ilgi nebiju redzējusi viņu dzīvajā. Man viņš likās vieds, ar humoru un gudriem dzīves padomiem, bet noguris no visa. Sapratu, ka visu laiku ir jāpiestrādā pie sevis un savas veselības – gan fiziskās, gan garīgās. Interesanti, kas bija tajā apaļajā trauciņā Āboliņam uz galda meistarklases laikā?
Vērtīgi ir arī tas, ka brīvajā laikā varējām izmēģināt izrādes tekstus. Izgāju domās cauri visām izrādes ainām, aizdomājoties, kā būtu pareizi iejusties un pasniegt sevi uz skatuves pēc Āboliņa dotajiem padomiem. Doma par to, ka „punkta nav”, rosina pārskatīt savu izrādes tekstu.
Šodien arī bija riktīgs gāziens. Rīta lietus un vējš sabiedēja, vai tiešām jau rudens! Pat krogs tukšs. Sagribējās gulēt. Diena kopumā bija burvīga, vakars mierīgs un nu varēs laicīgi doties gulēt. Tagad jau kādu laiku nav spēlētas kārtis un ir vēlme, bet laika gan nav. Vistrakākais, ka tūlīt būs koncerts. Mans uztraukums vairs nav ārējs, bet gan iekšējs. To neviens neredz. Liels nogurums, bet kopumā gandarījums par iespēju tēlot savu lomu. Uztveru to kā pagodinājumu, ka ir tāda iespēja. Atliek vēl tikai atrast kopēju valodu, jo dažiem (nezināmu iemeslu dēļ) pret mani ir stipras antipātijas. Jūtu, ka rīt būs enerģijas caurums – zemākais punkts šonedēļ. Ceru, ka kļūdos. Tagad gulēt. Ir jau vēls. Jāuzkrāj spēks nākamajai dienai.
10.augusts. KALPOT VAI PAKALPOT.
Šodiena bija gandrīz tāda pati, kā visas citas dienas. Aijas dzirkstošā personība un smaids balss iesildīšanā ļauj sākt dienu spirgti un enerģiski. Jūtu vakardienas meistarklases atskaņas mēģinājumos – centos pielietot un man šķita, ka dažas vietas sanāca dabiskāk. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, savā lomā jūtos vēl labāk. Nevaru sagaidīt izrādi!
Šodien arī pirmo reizi salikām viduslaiku uzvedumu. Mēģinājums bija interesants un fascinējošs. Varētu tikai deju mēģinājumus. Mana prieka deva visai dienai. Tiešām domāju, ka ja visi patiešām iejutīsies savos tēlos, uzvedums izdosies. Man ļoti patika skatīties, kā visi dejo un dzied. Visvairāk patīk tauta un tai izdomātā horeogrāfija. Tās dejas ir tik jautras, ka vēlos pievienoties. Man ļoti patika. Gandarījums par viduslaiku uzveduma progresu, es labi pavadu laiku deju nodarbībās. Bungas deva vienkārši izcilu atmosfēru šajā viduslaiku trubadūru kaujā, tās radīja īsto gaisotni un aizraujošu saspringumu.
Vakarā skatījāmies operu „Pulka meita”. Noskatīties to bija īsta svētība, Man ļoti patika. Opera bija ārkārtīgi interesanta un smieklīga, gan paša stāsta un aktiermeistarības, gan horeogrāfijas, scenogrāfijas un vokālā izpildījuma dēļ. Visi elementi saplūstot veido vienotu kopumu. Operas iestudējumu „izgaršoju”. Brīnišķīgs. Likās, uz laiku ar domām biju citā pasaulē. Fantastiska aktieru spēle. Iespaidīgi! Tā mani uzlādēja un iedvesmoja. Skatoties gandrīz aizmigu. Bija grūti skatīties, ja nesaprot tekstu. Paldies par šo iespēju redzēt lielisku izrādi, kamēr klātienē man tas nav iespējams.
Es jūtos brīnišķīgi. Dziesmas esmu iemācījusies, un atlicis ir tikai saņemties spēkus un pacietības. Vakarā atgriežamies atmiņās. Apskatam bildes no iepriekšējām nometnēm un iegrimstam mirkļos, kuri pagājuši jau gadiem sen. Ļoti labi var visu pamanīt, un it īpaši to, kā mainījušies cilvēki. Šajā vakarā varēja kārtīgi izsmieties un atbrīvoties. Mans garastāvoklis baigi svārstās. Es jūtu nelielus dusmu uzplūdus. Gribas pabūt vienai un kaut kur pasēdēt. Man pietrūkst meža, dabas, jo mēs atrodamies četrās sienās jeb iekštelpās. Esmu emocionāli nestabila, un būs jāatrod miers, citādāk nebūs labi.
Šodien sāka sāpēt galva, kam nepievērsu lielu uzmanību. Šodien nogura balss. Laikam nepareizi pildīju iesildīšanās vingrinājumus. Ceru, ka tas paliks bez sekām. Šonakt ceru, ka nepamodīšos, jo man iestājas panika, kad dzirdu skaņu aiz durvīm. Diena bija laba, izņemot beigas, kad sāku Kristianu mazliet ienīst. Vai viņam vajadzēja rakstīt par īso krosu.
Šodien ēdieni bija ļoti garšīgi. Ļoti garšīgas vakariņas, pusdienas un brokastis. Ja nometnes pirmajās dienās mūs sagaidīja kā restorānā, tad tagad liekas, ka skolas ēstuve piedāvā labāku ēdienu. Ēdiena kvalitāte krītas. Man negaršoja pusdienas, jo man negaršo zivis. Un krējums arī nav, lai gan blakus taču ir pienotava! Ēdiena maz, bet labi, ka ir cilvēki, kam tas bija pārāk daudz. Patiesībā ļoti gribētos kādu vakaru saldā vietā redzēt kādu lašmaizīti.
Man vienmēr patīk saimes apļi, es gūstu informāciju, atsauksmes un sirsnīgi dalos dziesmā ar pārējiem nometnes dalībniekiem. Es domāju par to, ko teica Edgars – ka ir „kalpošana” un ‘’pakalpošana”. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Jā, un šķiet, ka mākslinieka sūtība, māksla un pati būtība ir kalpot. Taisnība Tālim, kurš teica – vispirms vajag mīlēt sevi! Jā, lai ir ko dot! Brīžiem šķiet, ka man sāk šī nometne pietrūkt vēl pirms tā ir beigusies, pirms es emu aizbraukusi.
Cik kolosāli! Es mīlu šo dienu! Tā bija parasta un normāla. Kopumā šodienai mīnusu nav. Gāja jautri. Ir laiks iet gulēt. Ar labu nakti.
11.augusts. PALDIES PAR ŠĀDU IESPĒJU!
Pagarinātais rīta kross tiešām deva prieku. Vingrinājumu ar krūškurvja uzturēšanu paceltā veidā var ļoti labi veikt skriešanas laikā. Rīta rosmes garais aplis bija ļoti labs, bet tikai priekš vienas dienas. Tas nav domāts cilvēkam, kurš ikdienā neskrien. Skrējiens pārāk garš, un es nenoskrēju. Nesaprotu, kuri ir tie, kas sūdzas par krosu un kuru dēļ mums tagad jāskrien vairāk?! Rīta skrējieni dažiem vairs nenorisinās tik viegli un došanās uz nodarbībām sagādā piepūles, tomēr man ir tieši otrādi – es esmu uzlādēta. Man enerģiju dod rīta atsvaidzinošais gaiss, vingrošana, aizraujoši uzdevumi, lieliski cilvēki un apziņa, ka šīs 10 dienas man ir jāizbauda kārtīgi, jo tās drīz beigsies un paliks vien garšīgas atmiņas.
Arvien ātrāk tuvojas izrāžu diena. Vēl daudz jāizdara. Jāsakoncentrējas un jāmēģina sevi noskaņot pozitīvi. Izkristalizējas repertuārs, bet manāms, ka puiši nezin viduslaiku kopdziesmu vārdus.
Mēģinājumi baznīcas koncertam. Pirmo reizi dziedāju baznīcā ar ērģeļu pavadījumu. Bija interesanti. Daži pirmo reizi sevi dzirdēja šādā akustikā. Tik skaists skanējums. Dažām meitenēm mirdzēja acis. Jaunpils baznīca ir burvīga, es ļoti izbaudīju tur dziedāt, tādēļ ar nepacietību gaidu garīgās mūzikas koncertu. Domāju, ka viss būs labi.
Jautri gāja “Mūzikas skaņu” mēģinājumā. Tas bija ļoti brīvā un jaukā atmosfērā. Var pamanīt, ka mūsu vadītājs ir labā noskaņojumā. Cerams, ka tas nepamainīsies! Priecājos, ka atbrauca trūkstošie izrādes dalībnieki. Izrāde kļūst aizvien labāka! Gājām cauri arī deju soļiem un vārdiem. Šķiet, ka viss sāk labi sasieties kopā un izrādes izskatīsies un izklausīsies labi.
Arī viduslaiku uzvedums šodien likās pavisam saprotams. Caurlaide vēl pasīva. Sapratu, ka man vēl jāpatrenē savas dziesmas. Smidzina, labi, ka nelīst. Prieks par paveikto! Tālis mūs uzslavēja. Visumā man krasi mainījušās domas par viņu, kopš Barona ielas 88 laikiem. No sākuma viņš tiešām bija nelaipns un teica, ka mana nespēja vadīt valsi ir „pāri viņa kompetencei” un „tas jau esot darbs medicīnas ekspertam”. Bet nometnes laikā esmu centies ne tikai pēc iespējas labāk izdarīt savus dejošanas uzdevumus, pēc iespējas vairāk uzklausīt padomus un arī palīdzēt. Šķiet, ja cilvēks tiešām cenšas un dara savu labāko – horeogrāfs bez iemesla komentārus neizsaka. Tagad ar Tāli Silu es jau labprāt sarunājos arī brīvajā laikā. Tomēr atzīšos – ceru, ka nākamgad būs atpakaļ Linda.
Ēdināšana bija laba. Bija garšīgas brokastis, pusdienas un vakariņas. Vienīgais mīnuss, ka garšīgā baltmaize ļoti ātri pazūd no galda. Bet kā lai kādu vaino, ja tā ir tik garšīga!
Visa diena ir ļoti produktīva un labi pavadīta. Man tā ļoti patika – piepildīta ar dažādām ļoti jaukām darbībām un mēģinājumiem ārā. Bet noguru. Šķiet, ka rīt arī būs grūta diena un nedaudz saspringta – trīs caurlaides mēģinājumi. Ceru, ka izturēšu godam. Varu just, ka cilvēki ir noguruši gan fiziski, gan emocionāli. Bet mēs tiksim galā, jo vienmēr tiekam.
Kārtējais vakars pagāja pļāpājot. Tas bija ļoti jauki. Nevaru sagaidīt nometnes beigas, lai tiktu mājās strādāt. Šeit laiks paskrien ļoti ātri, ir jaunas atklāsmes. Arī sarodam viens ar otru vairāk. Noteikti nākošajā gadā, mācoties Akadēmijā, būs labāka gaisotne. Paldies par šādu iespēju!
12.augusts. VEIKSMI MUMS VISIEM!
Caurmērā piesātināta un gara diena. Es jūtu, cik viss ir saspringts. Visi satraukti! Ir pamanāms nogurums. Blīvais mēģinājumu grafiks, noslodze rada nogurumu – lielākai daļai „normālu”, bet dažos rada pārlieku lielu nogurumu.
Pirmo reizi dziedāju solo ar ērģelēm (neskaitot mēģinājumu). Tas bija lieliski! Viduslaiku mēģinājumos solo vieta ir cīņa ar sevi. Ceru, viss izdosies. Gatavojoties “Mūzikas skaņu” izrādei, pazudusi organisma tieksme pēc 8 stundu miega. Gaidu, kad šajā nometnē ieturētais miega režīms iekodīs man pēcpusē. Labi, ka šobrīd, šķiet, ka visa mana būtība strādā uz „Maximum output”. Tas ir šī gada jauninājums. Pagājušogad es būtu gulējis izrādes laikā, savā istabiņā, ja būtu pietiekami noguris. (Un tad vairs arī nebūtu nākamā gada nometnē). Varat varbūt man novēlēt veiksmi uz 14., 15. datumu, kad viss strauji atregulēsies mājas režīmā.
Ekskursija pa pili bija fantastiska. Ļoti jauka, atraktīva un jautra gide. Patikas viņas stāstījums, pozitīvais starojums, kas nāca no viņas. Mēs arī daudz uzzinājām par pils spoku un šķiet, ka tagad pat ir bailes pārvietoties pa pili, nu tā nedaudz. Dažiem būtu jānomierinās un jācenšas neaizvainot citus, jo tas var beigties nejauki.
Šovakar biju skatīties zvaigznes. Protams, es nebiju viena, bija kompānija. Mēs sākumā bijām pils pagalmā un tur kreisajā stūrī izskatījās, ka stāv divi cilvēki. Tad palūdzām Francim aiziet apskatīties un izrādījās, ka tie bija plaukti. Bet mēs bijām tā pārbijušās. Tā negribas, lai nometne beigtos. Diemžēl jāiet gulēt!
Man šī nebija īpaši emocionāla diena nometnē, toties varēju just, ka mans garastāvoklis lēkā no spīdošās saulītes uz drūmu mākoni. Šodien es daudz ko uzzināju par savu horoskopu, jo man bija sarunas ar īstiem ekspertiem. Tomēr pats labākais no šodienas ir apziņa, ka nu varu doties gulēt. Saldus sapņus un veiksmi mums visiem!
13.augusts. NEIRONU SINAPSES UN PASAULES LĪMEŅA VOKĀLAIS PEDAGOGS.
Šodien bija pēdējā rīta vingrošana, žēl. Man tā patika. Jutu, kā kājas kustas lēnāk. Diemžēl pēdējā rīta pastaiga un sarunas ar Tāli.
Lai gan piektdiena, 13. datums ir ne visai daudzsološs pieteikums dienai, viss aizritēja samērā labi. Vienīgi nespēju noticēt, ka rītdien jau pēdējā, koncertu diena. Rosīga diena, kas pagāja ātri. Trīs ģenerālmēģinājumi, kuri prasīja lielu izturību. Domāju, ka ar nelieliem precizējumiem viss nostājās savās vietās. Šķiet, visi zina savas lomas un vietas. Viss izdevās diezgan labi, ja neskaita putekļu sūcēju baznīcā. Felini filmas cienīgs sižets – darbu veikšana vienlaicīgi ar mēģinājumiem. Katastrofa – putekļu sūcējs, apkopēja + dziesma = baltās šausmas.
Dziedāt no rīta tomēr ir grūti, jūtams vakardienas nogurums balsī. Viduslaiku dejās Ella mirdzēja. Andris labi nes kapteiņa formu. Man ļoti patīk šā gada pedagogi. Šodien bija stunda pie Edgara. Viņš saka, ka man ir uzmanības deficīts. Tā nav. Asociācijas, ko viņš lieto, lai paskaidrotu, kā dzied, ir tik spilgtas un fiziski skaidras, ka es jūtu, kā noslēdzas to neironu sinapses, kuri atbild par kinostētisko atmiņu. Man katra stunda pie Edgara ir kā atklāsme. Es vakar pirmo reizi sapratu, kā jāelpo. Un pirmo reizi nodziedāju savu dziesmu uz elpas. Edgars tiešām ir izcils, pasaules līmeņa vokālais pedagogs.
Mierīgā nometnes diena, jo visi ģenerālmēģinājumi bija garlaicīgi. Daudz brīva laika, un tas bija ļoti jauki. Man bija labs garastāvoklis un visa diena bija ļoti optimistiska. Ļoti gaidu rītdienu. Vakarā pasmējāmies un noskaņojāmies nākamai dienai. Pamazām sāku atraisīties. Ar istabas biedriem ir paveicies, jo ir jauki arī pašā istabiņā uzturēties. Vēlos satikt savus vecākus un arī draudzeni, kura labprāt piekrita atbraukt. Protams, ir arī cerības uz kaut nelielu pasēdēšanu un kliņģerīti, bet varu garantēt gandarījuma sajūtu rītdien. Man kājā ir iekodis kāds kukainis, Līga matos pin zeķes, un Alise iet sist nost irsi. Tālis to nosita – palags asiņains. Ar labu nakti!
14.augusts. KLUPDAMI, KRIZDAMI, BET GODAM.
Visgarākā, nometnes noslēguma diena, kas sākās ar aizgulēšanos 8:30 un ilga līdz nākošās dienas rīta gaismai, turpat 20.stundu garumā.
Naktī nogāza lietus kā svētība saules apspīdētajai dienai. Nav šaubu tuvojas rudens un jaunais mācību gads. Kā gribētos apstādināt laiku.
Diena bija burvīga, neskatoties uz to, ka iztrūka rīta kross, vingrošanas, biezzupas, un kāršu partijas. To aizstāja prieks par pavadīto laiku šeit un gandarījums par paveikto koncertā un uzvedumos. Bez eiforijas klupdami, krizdami pārnestā un arī tiešā nozīmē tikām līdz galam.
Esmu uzlādēta par tusiņu un kliņģerīti!!! Prieks, ka vecā pils godam izturēja mūsu jēriņnakti, pēc kuras noteikti būs enerģijas vakuums.
Žēl doties prom. Pietrūks Saimes apļu un vokālo nodarbību pie Edgara, bet, kas zina… Galvenais, kā teica Āboliņš, nepielikt punktu!
Paldies par šo iespēju būt šeit. Jau tagad sāku gaidīt nākošo vasaru un nākošo pili.
Foto
Sociālajos tīklos
